LKSSA: profesionālo sportistu algu nodokļa režīma sakārtošana ir būtisks ieguvums visai sporta nozarei

Kaspars Gorkšs FOTO: Edijs Pālens/LETA

No nākamā gada profesionālo sportistu darba algām tiks piemērota speciāla iedzīvotāju ienākumu nodokļu likme 20% apmērā – tas ir būtisks solis sportistu atalgojuma sistēmas sakārtošanā un pozitīvs signāls visai nozarei, informē Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) valdes loceklis Raimonds Vējonis.

Šādi Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma grozījumi pieņemti Saeimā 2020.gada 27.novembrī un stāsies spēkā jau no nākamā gada 1.janvāra. Grozījumu teksts pieejams šeit. Jaunā nodokļu likme attieksies uz profesionāliem sportistiem, kuri par tādiem atzīti Sporta likuma 19.panta izpratnē.

Vējonis pauda gandarījumu, ka LKSSA tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem ir nesusi augļus, un arī valdība ir uzklausījusi Latvijas sporta sabiedrību un radusi veidu, kā jautājumu risināt.

“Situācijā, kad finansējums sportam mazinās un citi nodokļu režīmi kļūst neizdevīgāki, šis ir būtisks lēmums, kas ļauj rūpēties par profesionālo sportistu sociālo aizsardzību. Nākamais solis – rast veidu, kā sakārtot nodokļu jautājumu arī pārējiem sportistiem,” teica Vējonis.

Viņš skaidroja, ka jaunie grozījumi veicinās klubus slēgt ar profesionālajiem sportistiem pilnvērtīgus darba līgumus, lai nepieciešamības gadījumā sportisti varētu saņemt pilnvērtīgas sociālās garantijas.

Vēl šāgada pavasarī LKSSA kā vienu no savām prioritātēm izvirzīja sportistu atalgojuma un sociālo garantiju jautājumu risināšanu, jo Covid-19 rādītā krīze spilgti izgaismoja, ka esošā pieeja nereti atstāj sportistus bez sociālās aizsardzības.

LKSSA sasniegusi arī pārējās prioritātes, kas bija izvirzītas 2020.gadā, proti, gan tika piesaistīts papildu finansējums bērnu un jauniešu sportam, gan Sporta pamatnostādnēs iestrādātas vairākas būtiskas LKSSA iniciatīvas.

Tostarp sporta infrastruktūras aktuālās situācijas izvērtēšanas, plānošanas un kartēšanas principi, kas ļaus vieglāk plānot sporta infrastruktūras attīstību, pietiekamību un pieejamību nākotnē, ekonomisko kritēriju izstrāde liela mēroga starptautisko sporta pasākumu piesaistei un komandu sporta spēļu loma psihiskās veselības blakņu mazināšanai.

“Esmu gandarīts, ka 2020.gadā LKSSA ir sniegusi savu ieguldījumu būtisku jautājumu Latvijas sporta sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā un ka šo gadu, lai cik tas ir bijis sarežģīts, mēs kā organizācija varam noslēgt kā stipra un uzskatos vienota komanda,” uzsvēra LKSSA prezidents Edgars Štelmahers.

Pēc Štelmahera sacītā, LKSSA nebūt negrasās gulēt uz lauriem, bet turpināt aktīvi iesākto darbu. Arī 2021.gadam ir izvirzītas četras galvenās prioritātes. Pirmkārt, komandu sporta spēļu lomas nostiprināšana valsts dažādās nozarēs – veselībā, izglītībā, ekonomikā un sabiedrības integrācijā. Otrkārt, rūpes par garīgo veselību gan sportistiem, gan sabiedrībā; treškārt, aktīva iesaiste sporta nozares politikā un Sporta pamatnostādņu 2021.-2027.gadam izstrādē; ceturtkārt, bērnu un jauniešu sportisko aktivitāšu proaktīva atjaunošana pēc pandēmijas, veselīgā un kustīgā dzīvesveida veicināšana, kam 2020.gadā tika piesaistīts papildu finansējums.

Tikmēr LKSSA izpilddirektors Kaspars Gorkšs skaidroja, ka komandu sporta spēļu lomas nostiprināšana dažādās valsts nozarēs sākas ar tās definēšanu valsts dažādu nozaru stratēģiskajos dokumentos. Piemēram, Zviedrijā sporta nozare un tās nozīmīgums kopējai sabiedrības labklājībai ir nostiprināts 20 dažādu nozaru dokumentos, kamēr Latvijā vien trīs.

“Šī klātesamība dažādos valstij un pašvaldībām būtiskajos dokumentos ļauj uz sportu raudzīties no dažādiem skatu punktiem. Piemēram, sporta iekļaušana veselības pamatnostādnēs var tieši ietekmēt sportam pieejamo finansējumu, gan vienlaikus fiziskās aktivitātes profilaktiskās ietekmes dēļ var samazināt veselības aprūpes budžeta tēriņus. Ja sportu ietver dokumentos, kas saistītas ar satiksmi, tad atbildīgās iestādes, uzreiz jaunajos projektos varētu ieplānot veloceliņus, pašvaldības un pilsētas plānojumā varētu iekļaut infrastruktūru fiziskai aktivitātei – vingrošanas laukumus, skriešanas celiņus un tā joprojām,” stāsta Gorkšs.

Pēc viņa sacītā, nākamais gads noteikti būs izaicinājums ne tikai sporta sabiedrībai, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā. Taču līdztekus tā ir iespēja paraudzīties uz sportu un fiziskās aktivitātes lomu ikdienā no cita, fundamentālāka skatu punkta.

“Covid-19 ietekmē ne tikai fizisko veselību, ekonomiku, treniņu vai sacensību grafiku, es domāju un tam noteikti piekritīs arī speciālisti, ka pandēmija būs atstājusi ietekmi uz cilvēku psihoemocionālo stāvokli, kuru identificēšanai un proaktīvai novēršanai jāpievērš uzmanība jau šobrīd,” uzskata Gorkšs.

Tāpēc LKSSA ir apņēmusies sadarboties ar atbildīgajām iestādēm un virzīt garīgas veselības jomu ne tikai sportā, bet sabiedrībā kopumā, it sevišķi bērniem un jauniešiem, jo asociācijas ieskatā komandu sporta spēles var palīdzēt cilvēkiem nostiprināt arī garīgo veselību.

Gan 2021.gada mērķi, gan 2020.gada sasniegumu pārskats tika vērtēts LKSSA valdes sēdē, kas norisinājās pirmdien, 21.decembrī.

Uz augšu
Back