“Šī klātesamība dažādos valstij un pašvaldībām būtiskajos dokumentos ļauj uz sportu raudzīties no dažādiem skatu punktiem. Piemēram, sporta iekļaušana veselības pamatnostādnēs var tieši ietekmēt sportam pieejamo finansējumu, gan vienlaikus fiziskās aktivitātes profilaktiskās ietekmes dēļ var samazināt veselības aprūpes budžeta tēriņus. Ja sportu ietver dokumentos, kas saistītas ar satiksmi, tad atbildīgās iestādes, uzreiz jaunajos projektos varētu ieplānot veloceliņus, pašvaldības un pilsētas plānojumā varētu iekļaut infrastruktūru fiziskai aktivitātei – vingrošanas laukumus, skriešanas celiņus un tā joprojām,” stāsta Gorkšs.
Pēc viņa sacītā, nākamais gads noteikti būs izaicinājums ne tikai sporta sabiedrībai, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā. Taču līdztekus tā ir iespēja paraudzīties uz sportu un fiziskās aktivitātes lomu ikdienā no cita, fundamentālāka skatu punkta.
“Covid-19 ietekmē ne tikai fizisko veselību, ekonomiku, treniņu vai sacensību grafiku, es domāju un tam noteikti piekritīs arī speciālisti, ka pandēmija būs atstājusi ietekmi uz cilvēku psihoemocionālo stāvokli, kuru identificēšanai un proaktīvai novēršanai jāpievērš uzmanība jau šobrīd,” uzskata Gorkšs.
Tāpēc LKSSA ir apņēmusies sadarboties ar atbildīgajām iestādēm un virzīt garīgas veselības jomu ne tikai sportā, bet sabiedrībā kopumā, it sevišķi bērniem un jauniešiem, jo asociācijas ieskatā komandu sporta spēles var palīdzēt cilvēkiem nostiprināt arī garīgo veselību.
Gan 2021.gada mērķi, gan 2020.gada sasniegumu pārskats tika vērtēts LKSSA valdes sēdē, kas norisinājās pirmdien, 21.decembrī.