Papildu finansējums sporta skolām šogad nav piešķirts

Ministrijā uzsvēra, ka tas ir kopīgs valsts un pašvaldību jautājums - ko un cik lielā apmērā var nodrošināt katra no iesaistītajām pusēm, zinot, ka šobrīd obligātās izglītības kvalitatīva procesa nodrošinājumam nepieciešami papildieguldījumi no valsts.

Pēc IZM sniegtās informācijas, profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs šobrīd trenējas vairāk nekā 42 000 bērnu, un pēdējo četru gadu laikā sporta skolu audzēkņu skaits palielinājies par aptuveni 6000. Pieaug arī sporta skolu skaits - 2021.gadā IZM saņēmusi iesniegumus par finansējuma piešķiršanu piecām jaunām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm.

Tomēr neskatoties uz izmaiņām audzēkņu vai skolu skaitā - papildu finansējums 2021.gadā nav piešķirts.

IZM atklāja, ka kopējais dotācijas apmērs profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm treneru darba samaksai 2016., 2017. un 2018.gadā bija 14 666 398 eiro, 2019.gadā - 15 383 180 eiro, 2020.gadā - 16 417 650, bet 2021.gadā piešķirti 17 107 300 miljoni eiro.

Vienlaikus pēdējos trīs gados valsts finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir palielināts saistībā ar pedagogu darba samaksas pieaugumu. Tam, lai palielinātu sporta skolu treneru algas no 2020.gada 1.septembra, papildus tika piešķirti 344 822 eiro, piebilda ministrijā.

IZM uzsvēra, ka profesionālās ievirzes izglītība ir brīvprātīga, sporta skolas dibina, reorganizē, likvidē un uztur pašvaldības vai privātais dibinātājs, saskaņojot ar attiecīgās nozares ministriju un IZM. Pašvaldībām kā sporta skolu dibinātājām ir iespējas nodrošināt iztrūkstošo finansējumu, un pašvaldības savu sporta skola uzturēšanā un attīstībā iegulda ievērojamus līdzekļus, akcentēja ministrijā.

Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), analizējot sporta finansējuma struktūru, konstatēts, ka pašvaldības kopumā sporta skolām un interešu izglītībai novirza 24 810 945 eiro, tajā skaitā sporta skolu treneriem - 4 081 340 eiro, administrācijai - 8 173 396 eiro, infrastruktūrai - 7 790 775 eiro un audzēkņu dalībām sacensībās - 4 579 663 eiro.

IZM sniegtie dati liecina, ka profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas Latvijā īsteno 86 sporta skolas, un 42 262 bērni trenējas 38 sporta veidos.

Ministrijā arī atgādināja, ka Latvijā bērniem un jauniešiem ir nodrošinātas plašas iespējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un attīstīt savas prasmes un talantus kādā no sporta veidiem. Sporta skolu uzdevums esot sagatavot jaunos sportistus, proti, to darbs ir vērsts, lai sasniegtu pēc iespējas augstākus sportiskos rezultātus.

Absolvējot sporta skolu, jaunieši saņem apliecību par valsts akreditētas profesionālās ievirzes sporta izglītības ieguvi.

Kā ziņots, Ogres novada sporta skolas, saņemot no IZM finansēšanas līgumu profesionālās ievirzes sporta programmu finansēšanai, konstatējušas, ka finansējuma proporcionālais apjoms ir samazinājies un ir nepietiekams pedagogu atalgojumu izmaksām 2021.gadā, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.

Ogres novada Sporta centra direktore, Ogres novada pašvaldības domes deputāte Dzirkstīte Žindiga (NA) norādīja, ka IZM vadības un speciālistu neprofesionālas darbības rezultātā pašvaldībām šogad nāksies pašām domāt, kā nodrošināt sporta skolu pedagogiem atalgojumu atbilstoši likumā noteiktai minimālai likmei, jo ar piešķirto valsts finansējumu akreditētās profesionālās ievirzes izglītības sporta programmu īstenošanu 100% apmērā nav iespējams nodrošināt.

Žindiga kā piemēru minēja situāciju Ogres novada Sporta centrā - pedagogu atalgojuma nodrošināšanai atbilstoši zemākajai minimālai likmei, šogad papildu finansējums no pašvaldības nepieciešams 13 000 eiro apmērā, lai gan visi treneri strādā ar grupām, kuras atbilst Ministru kabineta noteikumu "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" kritērijiem, un tiek iekļauti valsts finansēto pedagogu skaitā.