IZM uzsvēra, ka profesionālās ievirzes izglītība ir brīvprātīga, sporta skolas dibina, reorganizē, likvidē un uztur pašvaldības vai privātais dibinātājs, saskaņojot ar attiecīgās nozares ministriju un IZM. Pašvaldībām kā sporta skolu dibinātājām ir iespējas nodrošināt iztrūkstošo finansējumu, un pašvaldības savu sporta skola uzturēšanā un attīstībā iegulda ievērojamus līdzekļus, akcentēja ministrijā.
Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), analizējot sporta finansējuma struktūru, konstatēts, ka pašvaldības kopumā sporta skolām un interešu izglītībai novirza 24 810 945 eiro, tajā skaitā sporta skolu treneriem - 4 081 340 eiro, administrācijai - 8 173 396 eiro, infrastruktūrai - 7 790 775 eiro un audzēkņu dalībām sacensībās - 4 579 663 eiro.
IZM sniegtie dati liecina, ka profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas Latvijā īsteno 86 sporta skolas, un 42 262 bērni trenējas 38 sporta veidos.
Ministrijā arī atgādināja, ka Latvijā bērniem un jauniešiem ir nodrošinātas plašas iespējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un attīstīt savas prasmes un talantus kādā no sporta veidiem. Sporta skolu uzdevums esot sagatavot jaunos sportistus, proti, to darbs ir vērsts, lai sasniegtu pēc iespējas augstākus sportiskos rezultātus.
Absolvējot sporta skolu, jaunieši saņem apliecību par valsts akreditētas profesionālās ievirzes sporta izglītības ieguvi.
Kā ziņots, Ogres novada sporta skolas, saņemot no IZM finansēšanas līgumu profesionālās ievirzes sporta programmu finansēšanai, konstatējušas, ka finansējuma proporcionālais apjoms ir samazinājies un ir nepietiekams pedagogu atalgojumu izmaksām 2021.gadā, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.
Ogres novada Sporta centra direktore, Ogres novada pašvaldības domes deputāte Dzirkstīte Žindiga (NA) norādīja, ka IZM vadības un speciālistu neprofesionālas darbības rezultātā pašvaldībām šogad nāksies pašām domāt, kā nodrošināt sporta skolu pedagogiem atalgojumu atbilstoši likumā noteiktai minimālai likmei, jo ar piešķirto valsts finansējumu akreditētās profesionālās ievirzes izglītības sporta programmu īstenošanu 100% apmērā nav iespējams nodrošināt.
Žindiga kā piemēru minēja situāciju Ogres novada Sporta centrā - pedagogu atalgojuma nodrošināšanai atbilstoši zemākajai minimālai likmei, šogad papildu finansējums no pašvaldības nepieciešams 13 000 eiro apmērā, lai gan visi treneri strādā ar grupām, kuras atbilst Ministru kabineta noteikumu "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" kritērijiem, un tiek iekļauti valsts finansēto pedagogu skaitā.