Šneps: Šajā FIBA sistēmā var izdzīvot lielvalstis, bet mēs esam lūdzēju lomā

Pirmo reizi kopš 1999.gada Eiropas čempionātam nekvalificējās Latvijas vīru izlase, bet finālturnīrā pirmo reizi kopš 2005.gada nespēlēs dāmu valstsvienība.

Dāmas pēdējā mačā pret Vāciju izdarīja visu nepieciešamo, uzvarot pat ar lielāku pārsvaru, nekā bija vajadzīgs, turpretī vīru komanda otro reizi kvalifikācijas ciklā zaudēja bulgāriem, pārvelkot treknu svītru cerībām uz spēlēšanu finālturnīrā.

Pirmais skalps, kas tika noņemts, piederēja vīru komandas galvenajam trenerim Robertam Štelmaheram. Tiesa, viņš atkāpās pats, bet tikai pēc cikla pēdējā mača, kurā pēc liela pārsvara iegūšanas tika zaudēts Grieķijai.

Ilggadējais LBS ģenerālsekretārs Šneps šobrīd atrodas tālu ārpus Latvijas, bet tiešraidē sekoja līdzi vīriešu izlases spēlei pret Bulgāriju. Tās iznākums gan esot bijis tik smaga vilšanās, ka nākamo maču pret grieķiem viņš nemaz neskatījās.

"Man nebija spēka skatīties spēli pret Grieķiju. Zaudējums Bulgārijai bija milzīga vilšanās. Basketbolam seko mana ģimene, visi tuvākie radi un draugi. Bija katram jāatbild uz zvaniem, īsziņām, jāpaskaidro, kas noticis. Tas bija nogurdinoši. Ir tikai normāli, ka visi pārdzīvo," sacīja Šneps.

Viņš uzsvēra, ka, pateicoties grūtām uzvarām, pēdējās sekundēs uz Eiropas čempionātu tika arī vairākas basketbola lielvalstis, arī kaimiņi lietuvieši. Ja arī Latvija būtu ieguvusi ceļazīmi uz finālturnīru, tad visi tagad koncentrētos uz izlases milzīgā potenciāla realizēšanu nākamgad, uzskata bijušais LBS vadītājs.

"Kaut kā būtu pārvarējuši to šķērsli un koncentrētos uz iespējami labāku startu Eiropas čempionātā. Mācība jau tika gūta pirms šīm pēdējām spēlēm, jo bija vēlme pastiprināt treneru kolektīvu. Vai tas palīdzētu, to jau tagad neviens vairs neuzzinās. Es saņēmu atbalsta pilnu īsziņu no Somijas izlases galvenā trenera. Viņi arī tikai "caur adatas aci" iekļuva Eiropas čempionātā. Esošā kvalifikācijas sistēma sola grūtas dienas daudziem."

Kad 2017.gadā FIBA ieviesu jauno kvalifikācijas sistēmu ar logiem sezonas laikā, nevis vienu turnīru vasarā, arī Šneps par to pauda gandarījumu. Šādas sistēmas ieviešanu toreiz atbalstīja gan latvieši, gan lietuvieši.

Ar šodienas acīm Šneps joprojām sistēmu uzskata par labu, bet vien tad, ja tiek izpildīts pamatnoteikums, ko FIBA solīja, kad jauno sistēmu ieviesa, - proti, vienoties ar Eirolīgas vadību, ka kvalifikācijas logos izlasēm būs pieejami šā turnīra klubu spēlētāji.

"2016.gadā šo sistēmu FIBA ārkārtas kongresā Stambulā atbalstīja ar vienu nosacījumu: izlases ziedojas un necer uz Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētājiem, bet tika izteikti solījumi no amatpersonām, ka Eirolīgas basketbolisti būs pieejami. Tobrīd mēs tam no sirds ticējām. Visi citi parametri - spēles sezonas laikā, spēlētāju iespēja atgriezties dzimtenē, ažiotāža rudenī - bija spēcīgi un strādāja. Izlašu spēles bija ļoti labi apmeklētas, viss bija super, bet netika izpildīts viens no pamatnosacījumiem.

Somijas izlases treneris lietoja terminu "hard elbow" (cietais elkonis - aut.). Tas nozīmē, ka šajā FIBA sistēmā var izdzīvot lielvalstis ar lielu resursu vai komandas ar šo "hard elbow", kā Krievija un Turcija. Tām ir daudz Eirolīgas klubu, kurus var piespiest atlaist spēlētājus uz izlasi. Mums šī "hard elbow" nav. Esam lūdzēju lomā. Dažreiz tas strādā, bet dažreiz ne. Mēs nekādi nevaram diktēt noteikumus.

Tas gan nekādi neattaisno to, ka zaudējām bulgāriem un netikām uz Eiropas čempionātu."

Šneps šobrīd ir FIBA amatpersona, bet viņš netic tam, ka kvalifikācijas sistēmu drīzumā varētu mainīt. Tam būtu bijis nepieciešams tas, ka finālturnīram nekvalificējas kāda no lielvalstīm vai pat vairākas.

"Aiz strīpas palika mazās valstis, kas no kaut kā ir atkarīgas. Mēs, Melnkalne. Visi pārējie, no vienas puses, spļaudās, bet ir priecīgi, ka tomēr tika. Neapmierināto nav tik daudz, tas ir numur viens. Otrkārt, skaitļi par apmeklējumu un sponsoru atdevi arī ir ļoti labi. Kopējais ieguvums ir lielāks nekā kaut kādi individuālie zaudējumi konkrētām valstīm. Bet mums par to noteikti ir jārunā, esot FIBA komisijās."

Pēc vīru izlases fiasko publiskajā telpā ar jaunu sparu atsākās viedokļu sadursmes, kurām pirmsākumi meklējami 2020.gada sākumā, kad notika LBS prezidenta vēlēšanas. Arī šoreiz labi bija redzamas divas frontes - šībrīža koalīcija, kas atbalsta organizācijas prezidentu Raimondu Vējoni, un opozīcija ar aizkulišu dzinējspēku Edgara Jaunupa personā.

Jau vismaz pēdējos piecus gadus LBS aizkulisēs bija jūtama pretēju spēku sadursme, arī nesekmīgi sabotāžas mēģinājumi. Šneps TVNET pauda, ka 2009.gadā, kad stājās amatā, nekādu pretestību neizjuta, bet vēlāk situācija mainījās.

"Spiediens pieauga gadu no gada, līdz ar izlases panākumiem un acīmredzamo nākotnes potenciālu. 2010.gadā neviens mani negribēja gāzt no amata, arī kļūt par LBS prezidentu pēc Ojāra Kehra aiziešanas gribētāju nebija. Milzīgs paldies Valdim Voinam, ka viņš to uzņēmās. Pēc vairākiem gadiem jau situācija mainījās..."

Šneps nepiekrita apgalvojumam, ka nemitīgi kašķi ir kaut kāda basketbola sabiedrības īpatnība. Vairumā gadījumu šādas nesaskaņas veicinot tas, ka LBS ir sabiedriska organizācija demokrātiskā valstī. Šobrīd galvenais esot rast pareizos risinājumus un ielikt pamatus labai nākotnei basketbolā.

Tam vitāli nepieciešama LBS halle Krišjāņa Barona ielā, lai basketbolam būtu savas mājas. Arī par šo halli dzirdēts, ka opozīcija apņēmusies projektu "izgāzt", jo tā nav viņu ideja, tāpēc nevar tikt atbalstīta.

"Ja tā notiktu, tas tik tiešām būtu ļoti tuvredzīgi. Tā halle jau nav Šnepam, Vējonim vai Žogotai. Tajā trenēsies un spēlēs bērni, kas nākotnē veidos Latvijas basketbola panākumus. Sīkāk varētu pastāstīt LBS pašreizējā vadība, bet šobrīd, cik zinu, valda piesardzīgs optimisms, ka hallei finanses tiks atrastas un to cels iecerētajā vietā Barona ielā," pauda ilggadējais LBS ģenerālsekretārs.