Video un audio ⟩ Vai pēc Dukuriem Latvijas skeletonā būs pēctecība? (1)

Jau gadiem ilgi pasaules skeletona elitē Latvijas vārdu nesuši brāļi Martins (36) un Tomass Dukuri (39), kuri savām sportistu karjerām, visticamāk, liks punktu nākamgad pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm.

Brāļu tēvs un treneris Dainis Dukurs izteicies, ka viņš plāno veidot jauno skeletonistu akadēmiju, taču jau vairākus gadus ar Latvijas skeletona izlases junioriem strādā Dzērve, kurš šim sporta veidam pievērsās pēc 2010. gada Vankūveras Olimpiādes.

Dzērves audzēkne, 23 gadus vecā Endija Tērauda, šosezon debitēja Pasaules kausā. Sezonas pirmajā posmā Siguldā viņa negaidīti izcīnīja bronzas medaļu, kas trenerim bija patīkams pārsteigums.

Savukārt sezonas beigās Eiropas U-20 čempionātā Elvis Veinbergs un Valts Smilga divu braucienu summā uzrādīja identisku rezultātu, abi tiekot pie bronzas medaļas. U-23 junioru ieskaitē viņiem dalīta 13. vieta.

Pirms tam Sanktmoricā pasaules U-20 čempionātā 18 gadus vecais Veinbergs izcīnīja sudraba godalgu, piekāpjoties vien vācietim Davidam Lukasam  Nidegeram. Tiesa, sacensību dalībnieku skaits bija neliels - startēja 10 sportisti.

"Ļoti priecē Endijas panākums - Latvijai pirmā medaļa Pasaules kausā sieviešu skeletonā. Godīgi pateikšu - negaidīju. Būvēju viņai skeletonu, man ģimenē piedzima dēls, un tāpēc darbs aizkavējās par nedēļu. Pa galvu pa kaklu kamanas pabeidzām, viņa ar tām veica kādus 10 braucienus, kas ir tālu no pierašanas," pastāstīja Džerve.

"Elvis iepriecināja Sanktmoricā, kur piekāpās vienīgi Nidegeram. Tad, protams, iepriecināja arī Elvja un Valta bronza Īglsā. Pēc pirmā brauciena bija skaidrs, ka vienam no viņiem būs bronza. Otrajā braucienā puiši apmainījās ar laipnībām - Elvis apsteidza Valtu, bet Valts ātrāk veica starta ieskrējienu. Kad ieraudzīju dalītu laiku, kā treneris nevarēju būt priecīgāks."

Dzērve savā zemesgabalā, kur pamazām notiek mājas celšana, pirms četriem gadiem uzbūvēja estakādi, kurā Latvijas jaunie skeletonisti gada siltajos mēnešos var trenēt starta ieskrējienu.

"Tā kā zemes virskārtu nācās līdzināt, tad man iešāvās prātā doma - hei, ja man par buldozeru tāpat ir jāmaksā, tad kāpēc zemi nesašķūrēt noteiktā reljefā, kas sakrīt ar to, kāds mums vajadzīgs estakādei," smejot pastāstīja Dzērve.

Visvairāk šī estakāde noder skeletona iesācējiem, lai vēl pirms ledus izmēģinātu, kā ir skriet pa slīpumu un stumt kamanas. Vēlams, lai estakāde būtu garāka, jo puišiem mēdz būt problēmas ar nobremzēšanu.

"Aiz estakādes man ir krauja uz Lojas upi. Tas skeletons dažas reizes ir lidojis iekšā mežā. Estakāde ir nedaudz par īsu, nepietiek zemesgabala," ar smaidu stāsta skeletona treneris.

Citās valstīs vasarās sportisti starta ieskrējienu trenē speciālās estakādēs. Dzērve atminas, ka Krievijas sportisti interesējušies, vai var atbraukt pie viņa patrenēties Latvijā, īsti neapzinoties, kādi šeit ir apstākļi.

"Krievijas sportisti jautāja, vai var braukt pie manis. Es atbildēju, ka nevienam nekad neko neesmu atteicis, bet nu, džeki, jums ir jāsaprot, ka tas ir meža vidū. Mēs pirms diviem gadiem ar džekiem kā baigo ekstru saskrūvējām soliņu, lai ir kur apsēsties un kedas pārvilkt. Tad viņi sakautrējās, jo laikam nebija sapratuši, ka tas ir visai mežonīgi."

Dzērve pauda cerību, ka Tērauda varētu kvalificēties 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm. Savukārt pēc pieciem gadiem, kad Olimpiāde notiks Milānā un Kortīnā d'Ampeco, mērķis ir startēt ar trim Latvijas sportistiem - diviem vīriešiem un vienu dāmu.

"Neliekuļošu. Ļoti ceru un gaidu, ka tur [Pekinā] redzēsim arī Endiju Tēraudu. Viņai ir labas izredzes kvalificēties Olimpiādei. Sieviešu skeletonā tika palielināts kvotu daudzums. Savukārt pārējiem jaunajiem būs krietni sarežģītāk," spriež Dzērve.

"Ideālajā variantā mums uz 2026. gada olimpiskajām spēlēm vajadzētu aizbraukt ar diviem vīriešiem un vismaz vienu dāmu," uzskata treneris.