Latvijas hokeja valstsvienība piedalījās 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišpartenkirhenē un spēlēja pasaules čempionātos, mums bija tam laikam labi spēlētāji, savukārt jau pēc Otrā pasaules kara tieši rīdzinieki mācīja spēlēt tolaik par kanādiešu hokeju saukto spēli maskaviešiem un citiem padomijas hokejistiem. Rīgas „Dinamo” bija viena no labākajām komandām pirmajos PSRS čempionātos (ceturtā vieta). Tā ka hokejs jeb, kā tajā laikā to sauca, kanādiešu hokejs (bija taču vēl bendijs jeb hokejs ar bumbiņu futbola izmēra laukumā 11:11), Latvijā bija cieņā arī pirms Viktora Tihonova ierašanās un būtu arī tad, ja viņš 1968. gadā nebūtu ieradies Rīgā un kļuvis par „Dinamo” galveno treneri.
Abonentiem
Uz Rīgu atveda jaunu hokeja ēru
Cita lieta – kā tas būtu attīstījies un cik augstu tiktu. Tas ir “mūžīgais jautājums”, uz kuru nav iespējams un laikam nekad nebūs iespējams atbildēt. Taču viens no nav noliedzams, un tā ir Viktora Tihonova loma Latvijas hokeja turpmākajā vēsturē, tā ir viņa loma hokejā vispār, jo uz Rīgu viņš atveda būtībā “jaunu hokeja ēru”.