Gagarina kausa ieguvējs Pēteris Groms: Sākumā bija emocijas, bet uzreiz pēc tam ar Bobu sākām domāt par izlasi (1)

Омск, это для тебя! Мы дома! pic.twitter.com/qdIEspCKBk

— ХК Авангард (@hcavangardomsk) April 29, 2021

TVNET: 2019.gadā Gagarina kausu izcīnīja Sergejs Naumovs, tagad jūs abi ar Aldi. Kur latviešiem tāda oža uz šo trofeju?

P.Groms: Uzvaras emocijas, protams, ir tāda interesanta lieta. Mēs ar Aldi sēžam speciālā treneru istabā, kur skatāmies spēli. Sasitām plaukstas, apņēmāmies, aizskrējām uz ledus - tad bija tās emocijas.

Bet pēc tam jau bija miljons darbu, kā Bobs saka. Ar domu - paga, ir taču izlase! Jābrauc mājās, jāveic Covid-19 tests, vēl kaut kas. Kauss ir forši, bet jau nākamā darba duna uzreiz sākās. 

Runājot par latviešiem [šajā komandā], pie mums uz ledus pienāca vēl viens latvietis - Igors Jeronko. Viņš "Avangard" sistēmā strādā ar jauniešiem. Visi trīs kopā nobildējāmies uz ledus. Ko var teikt? Latviešos ir spēks!

TVNET: Pats arī padzēries šampanieti no Gagarina kausa?

P.Groms: Protams, nedaudz jau vajadzēja! Neredzēju, vai Aldis un Bobs padzērās, jo tur bija tik daudz cilvēku, ka neko nevarēja saprast. Bet man arī pietika.

TVNET: Pieļauju, ka video trenerim vienam no pēdējiem dod pacelt kausu. Vai šādu iespēju arī sagaidīji?

P.Groms: Tas pats, kas ar to šampanieti. Tik daudz cilvēku bija apkārt. Bobs mani atrada, teica, lai aizskrienu un paceļu kausu. Aizskrēju un pacēlu. Cik nu mani tur filmēja vai fotografēja. Nezinu, cik es esmu interesants tiem operatoriem, kas ir otrajā pusē, lielajā televīzijā. Kā saka, savu darbiņu izdarīju.

TVNET: Kāds kopumā bija jūsu komandas ceļš pretī šai uzvaras spozmei? Daži spēlētāji jau izteikušies, ka pirksti lauzti, viss sāp, bet prieks neizmērojams.

P.Groms: Tas ir normāli. Ceļš kalnā nekad nav viegls. Viena lieta ir nospēlēt regulāro sezonu jeb 60 spēles, un viss beidzas. Mums sanāca nospēlēt šīs 60 spēles un vēl 24 Gagarina kausā. Vēl aptuveni pusi sezonas. Tas ir sagurums, bezspēcība kādā mirklī. Kad uzvari, skaidrs, ka viss aizmirstas. Mēs ar Aldi, protams, komandai palīdzējām, kā vien varējām.

Ir grūti šajā pandēmijas laikā būt prom no ģimenes tik ilgi. Bija brīži, kad likās - ko tad mēs tur izdarīsim? Kazaņa nāk pretī, CSKA nāk pretī. Eksperti arī uz mums neliek cerības, ka mēs kaut ko spēsim izdarīt. Līdzko spēle sākas, saproti, ka mēs taču varam uzvarēt!

Bobs ir izveidojis ļoti labu kolektīvu, kas redzams ģērbtuvē. Viņš ir ģimenes cilvēks, tāpēc arī viņa vadītajās komandās tiek domāts par cilvēkiem. Nevar no hokejistiem tikai visu izsūkt ārā, ir arī kaut kas jādod pretī. Tas viss kopsummā deva spēlētājiem ļoti lielu impulsu sisties. Sisties par ģimeni. Gan komandā, gan mājās.

??? pic.twitter.com/gBViC0sk0A

— ХК Авангард (@hcavangardomsk) April 28, 2021

TVNET: Tu biji izaudzējis arī apjomīgu "play-off" bārdu. Vai tā jau nodzīta?

P.Groms: Jā, tā jau ir nodzīta. Tajā pašā vakarā vienpadsmitos nostājos pie spoguļa un cītīgi skrāpēju nost. Viegli nebija, jo vairāk pat prasījās pēc šķērēm. Sarkana seja tagad ir, bet visam savs laiks. Ir laiks būt ar bārdu, kā arī laiks būt bez bārdas.

TVNET: Cik redzēju fotogrāfijās, tad lielākā daļa komandas audzēja bārdu. Laikam tikai daži nepakļāvās šai tradīcijai.

P.Groms: Ir jau tādi, kuri skujas katru dienu. Piemēram, mūsu vārtsargu treneris. Arī Bobs bija bez bārdas. Mēs ar Aldi audzējām. Tagad, kad bārdu vairs nav, vismaz izskatāmies jaunāki. Patīkamāk uz mums skatīties.

TVNET: Cik ilgi būsiet Omskā, kad lidosiet uz Rīgu, lai pievienotos Latvijas izlasei?

P.Groms: Par izlasi jau labu laiku domājam. Izlasei jau bija pāris pārbaudes spēles. Tad jau notika regulāra sazināšanās. Domās jau esam tur. Tam jābūt pašam maija sākumam. Jo ātrāk, jo labāk. Nevaru aizlidot, pirms saņemu Covid-19 testa rezultātus. Tā ir diena vai divas. Es ceru, ka no 1. līdz 3. maijam mēs jau varētu būt klāt.

TVNET: Pieļauju, ka gan tev, gan Aldim pirmā vēlme būs satikt ģimeni pēc ilgas neredzēšanās.

P.Groms: Nu, par Aldi es nezinu. Ģimene viņam ir, bet precējies viņš nav. Es domāju, ka viņš jau varbūt te kādu dāmu sev ir atradis (smejas). Man tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc gribu pēc iespējas ātrāk tikt mājās, jo sievai nav viegli vienai ar trim bērniem būt Latvijā. Milzīgs viņai paldies, ka tomēr tā izlēmām par labu tam, ka man jādodas uz "Avangard". Situācija ar Covid-19 pēdējā laikā Latvijā ir smaga, tāpēc bērniem skola notiek attālināti. Viens bērns ir 1. klasē, viens 4. klasē. Tas viņai bija ļoti smags periods. Tās mūsu regulārās sarunas reizēm nepavisam nebija vieglas. Es viņai jau pēdējā laikā regulāri atgādinu, ka pavisam nedaudz vēl atlicis izturēt.

TVNET: Šķita jau, ka Pēteris Groms un Rīgas "Dinamo" ir nešķirami. Kāpēc tomēr izšķīrāties?

P.Groms: Ar "Dinamo" bija neskaidrība, pasaulē plosījās pandēmija. "Dinamo" sezona beidzās jau februārī, kā jau vairākus pēdējos gadus. Cik tad ilgi sēdēsi bezdarbībā? Marts, aprīlis. Pasaules čempionāts arī nenotika. Atkal bez darba, vēl maijs un jūnijs.

Bobs jau sen aicināja. Pienāca jūnijs, tuvojās jūlijs, bet skaidrības par Rīgas "Dinamo" nebija. Beigu beigās piekritu braukt strādāt "Avangard". Šķita, ka nebūs problēmu.

Garākās brīvdienās iesēstos lidmašīnā Maskavā, bet pēc stundas jau būtu Rīgā. Hokejā svarīgs ir taimings - būt īstajā laikā un vietā. Sanāca, ka tā īstā vieta ir "Avangard" komandā.

TVNET: Darba pienākumi bija tādi paši kā "Dinamo"?

P.Groms: Līdzīgi. Tikai jāņem vērā, ka esam divi ar Aldi. Lielās komandās ir vismaz divi cilvēki, kuri nodarbojas ar video. CSKA pat četri. It kā darba ir mazāk, bet tas ir specifiskāks. Aldis skatās spēli vienādos sastāvos, es vairākumu. Spēles laikā skatos visas zilās līnijas un vārtsargu laukumu. Darba vairāk nebija, bija vieglāk, jo vienmēr bija, kas palīdz. Forši divatā. Izslēgšanas spēlēs gan darba apjoms pieauga nenormāli. 

TVNET: Katrā ziņā, mēs šeit Latvijā gaidām, ka jūs kopā ar Bobu atvedīsiet kādu pozitīvo panākumu vilni arī līdz Latvijas izlasei.

P.Groms: Protams! Domāju, ka nekur mums tā enerģija nepazudīs. Cik tad ilgi priecājas par kausu? Vienu, divas dienas. Ilgi taču nesēdēsi bezdarbībā. Ja dari to, kas tev patīk, tad enerģijai jābūt.

Sarunas noslēgumā Pēteris lūdza vārdu, lai izteiktu pateicību sev svarīgiem cilvēkiem, kuri palīdzēja izcīnīt Gagarina kausu.