Olimpiskā dienasgrāmata #5: prieks, pārsteigums un vilšanās

CopyDraugiem X Whatsapp

Tokijas olimpiskās spēles ir aptuveni pusē. Šajā lielajā sporta forumā ir bijuši gan priekpilni brīži, gan pārsteidzoši mirkļi, gan jāpārdzīvo neveiksmes.

Prieks

Latvijas 3x3 basketbola izlase šovasar saviļņojusi daudzus tautiešus. Šī komanda šķiet ir ļoti tuva tautai. Viņi ir kā savējie, pat ja personīgi nepazīsti. Puiši ir atvērti medijiem un saviem līdzjutējiem. Savas dzīves laikā neatminos tik grandiozu Latvijas sportistu mājās sagaidīšanu no augsta ranga sacensībām.

No kolēģiem jau padzirdēju kritiku, kas, šķiet, izskanēja Igaunijas medijos. Kā tā var būt, ka par olimpisko čempionu kļuvis viduvējs basketbolists? Atkal kāds noniecina Edgaru Krūmiņu, kurš finālmačā parādīja vīrišķību. Jā, iespējams, viduvējs basketbolists, taču teicams 3x3 basketbolists!

Latvijas 3x3 basketbola izlase, izskatās, ir izpelnījusies lielu cieņu sabiedrības acīs. Iespējams, tas tāpēc, ka viņi ir nesamāksloti. Viņi sevi pasniedz tādus, kādi viņi ir. Žurnālisti un fani nav muļķi, viņi to redz, jūt un novērtē. Klišejas, standarta frāzes intervijās daudziem noteikti ir jau apnikušas. Taču te bija auksta ūdens malks tuksneša vidū.

Jā, ļoti iespējams 3x3 basketbols attīstīsies, kļūs konkurētspējīgāks un profesionālāks, taču Latvija ir un būs pirmā olimpiskā čempione šajā sporta veidā. Tāpat kā Latvija ir pirmā Eiropas čempione basketbolā, titulu izcīnot tālajā 1935. gadā.

Tokijas olimpisko spēļu čempioni 3x3 basketbolā dodas goda braucienā no starptautiskās lidostas ''Rīga'' līdz Olimpiskajai studijai Latvijas Televīzijā Zaķusalā.
Tokijas olimpisko spēļu čempioni 3x3 basketbolā dodas goda braucienā no starptautiskās lidostas ''Rīga'' līdz Olimpiskajai studijai Latvijas Televīzijā Zaķusalā. Foto: Edijs Pālens/LETA

Pārsteigums

Autobusā braucot, telefonā uzdūros YouTube video, kur kāds ASV basketbola apskatnieks salīdzināja, cik iedzīvotāju ir basketbola zemēs, kas piedalās olimpiskajās spēlēs. Tas, protams, kontekstā ar Luku Dončiču un Slovēniju, kurā ir aptuveni divi miljoni iedzīvotāju. Olimpiskās spēles nenoliedzami ir vieta, kur lielvalstis ar mazajām valstīm var, rupji sakot, "samērīties krāniņiem".

Lai jau veicas Dončičam un Slovēnijai olimpiskajās spēlēs, kamēr Latvijas izlasei klasiskajā basketbolā šajās augusta dienās gaidāmas spēles "pagrabā", ko sauc par Pasaules kausa kvalifikācijas priekšsacīkstēm. Zemāk nav kur krist, tāpēc jācer, ka džeki ir uzsūkuši 3x3 basketbolistu sarūpētās pozitīvās emocijas un ar laiku sagādās mums kaut ko līdzīgu kā olimpiskie čempioni.

Atgriežoties pie mazo valstu sindroma, sporta arēnās uzvaras allaž ir maķenīt saldākas pret kaimiņzemēm un lielvalstīm. Tokijas olimpiskajās spēlēs no Latvijas olimpiešu dūres atrāvušies vairāki mūsu Austrumu kaimiņi - Krievijas Olimpiskās komitejas atlēti.

Vispirms uzvaru sarūpēja 3x3 basketbolisti. Tā līdz šim bijusi visgardākā un arī visnozīmīgākā uzvara - cīņā par olimpisko zeltu. Pēc tam no Mārtiņa Pļaviņa un Edgara Toča dabūja trūkties 2019. gada pasaules čempioni pludmales volejbolā Vjačeslavs Krasiļņikovs un Oļegs Stojanovskis.

Turpinājumā pludmales volejbolistes Anastasija Kravčenoka un Tīna Graudiņa pārspēja krievietes Svetlanu Holominu un Nadeždu Makroguzovu, sasniedzot Tokijas olimpisko spēļu ceturtdaļfinālu. Latvijas sportistes revanšējās par diviem sāpīgiem zaudējumiem - šogad maijā Pasaules tūres četru zvaigžņu turnīrā cīņā par bronzu un 2018. gadā Jūrmalā Eiropas U-22 čempionātā cīņā par zeltu.

Vilšanās

Ir cilvēku grupa, kas sportistus iedala profesionāļos un amatieros. Pēc būtības profesionāļi ir tie, kuri paši spēj sev nopelnīt iztiku. Pusprofesionāļiem un amatieriem nereti vajadzīgs valsts atbalsts, lai būtu iespējams startēt un sasniegt labus rezultātus augstas raudzes sacensībās, kādas ir arī olimpiskās spēles.

Sportisti būtībā nav vainīgi pie tā, cik komerciāli veiksmīgs ir konkrētais sporta veids. Tomēr pasaulē ir izveidojusies kaut kāda kārtība, kurā ir sportisti miljonāri un arī sportisti pusprofesionāļi vai amatieri. Neatkarīgi no tā, cik ciparu katram ir bankas konta atlikumā, ir jāiegulda liels darbs, lai sportā gūtu panākumus. Par naudu olimpisko medaļu vai kādu citu čempiona titulu nenopirksi. Tas tā - maza atkāpe jeb viela pārdomām.

Tokijas olimpiskajās spēlēs līdz šim Latvijas sportistu rezultātos lielākā vilšanās manā skatījumā ir tenisa turnīrs. Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko piedzīvoja zaudējumus, no sacensībām gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs izstājoties jau turnīra pirmajā dienā.

Pirmkārt, paldies viņām abām par dalību Tokijā, jo olimpiskajās spēlēs, atšķirībā no WTA tūres, netiek izcīnītas ne naudas balvas, ne reitinga punkti. Te stāsts ir tikai un vienīgi par prestižu un valsts goda aizstāvēšanu.

Vilšanās ir par to, ka Latvijas divas vadošās tenisistes ikdienā WTA tūrē nespēlē kopā dubultspēles. Tā ir brīva izvēle, nevar jau neko pārmest. Vienkārši svarīgos mačos, kad tiek pārstāvēta Latvijas izlase, uz tā rēķina izpaliek labi rezultāti. Tā tas bija pērn, kad tieši dubultspēlē zaudējums liedza izcīnīt sensacionālu uzvaru Federāciju kausā (tagad Billijas Džīnas Kingas kausā) pret spēcīgo ASV sieviešu tenisa izlasi.

Pirms olimpiskajām spēlēm, vismaz tā bija noprotams no pašu meiteņu teiktā, nekādas papildu gatavošanās nebija.

Ok, Sevastovai karjeras pēdējos gados ir jāsaudzē ķermenis, to viņa pati sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, tāpēc viņa tuvākajā laikā vispār atturēsies no dalības dubultspēļu turnīros. Tas ir saprotams, jo vienspēles tomēr ir prioritāte.

Tokijas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Latvijas karogu nesa 3x3 basketbola izlases kapteinis Agnis Čavars un Aļona Ostapenko. Runā, ka Latvijas tenisistei, uzticot šo godu, tika piekodināts, ka olimpiskajās spēlēs viņa aizstāv valsts godu, tāpēc īpaši būtu jāpiedomā pie uzvedības laukumā.

Tomēr ieteikumi nebija ņemti vērā, emocijas ņēma virsroku - lamuvārdi, histērija un strīdēšanās ar tiesnesi. Dažiem tribīnēs sēdošajiem bija kauns. Vismaz Krievijas Olimpiskās komitejas komandas tenisistei Jeļenai Vesņinai bija jautri uz to noraudzīties no laukuma pretējās puses, jo leksika viņai bija saprotama.

Klātesošie žurnālisti, protams, to visu dzird un apspriež. Droši vien var mums pārmest, ka neesam bijuši pietiekami kritiski šajā jautājumā. Tam gan ir savi iemesli, šādās sacensībās tev var iedot kurvīti un paliksi bez materiāla. Jābalansē uz naža asmens.

Man gan personīgi nebūtu iebildumu pret Ostpaenko uzvedību laukumā, ja vien tas dotu rezultātu. Tomēr prieks, ka pēdējā laikā Latvijas tenisiste pēc spēlēm "caur puķēm" pati atzīst, ka nedrīkst būt tik nesavaldīga. Varbūt vajag vēl nedaudz pacietības, un Ostapenko iemācīsies līdzsvarot emocijas, kas dos vēlamo rezultātu.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu