"Redzēsim, kā ies. Esam daudz pret viņiem spēlējuši, nav gan sanācis uzvarēt. Esmu par labu cīņu," piebilda Točs, runājot jau par pusfināla maču pret spēcīgajiem norvēģiem.
2012. vai 2013. gadā Pļaviņš esot Mūlu uzaicinājis uz Latviju patrenēties. Nu viņiem būs jāspēkojas olimpisko spēļu pusfinālā.
"Tā bija mūsu kļūda. Tā bija mūsu milzīga kļūda. Redzējāt, kas tagad notika? Trakums," smejot sacīja Pļaviņš.
"Viņi ir lieliski puiši, lieliski atlēti. Viņi pēdējo gadu laikā ir daudz progresējuši. Viņi ir jauni, un visiem viņi patīk. Negribu to atzīt, bet arī man viņi patīk," atzina Mārtiņš.
Kā pārspēt turnīra galvenos favorītus? "Viņi ir vikingi ar diviem zobeniem. Viņi mums tos iedos, un mēs viņus uzveiksim," jokoja Pļaviņš.
Karstais laiks izrādījās priekšrocība Latvijas, nevis Brazīlijas pludmales volejbolistiem.
"Ir baigais mitrums. Man šķiet, ka desmitos ir pats lielākais cepiens. Arī vienos un divos ir karsts, bet pēc tam grādi iet uz leju. Auksts ūdens un ledus deva možumu. Izturējām. Bet mēs zinājām, ja mums ir grūti, tad 110 kilogramus smagajam Alisonam ir vēl grūtāk," sprieda Točs.
"Viņam bija grūti. Viņš bieži sita autā. Pret mums reti sit autā, viss pašiem ir jāizcīna. Viņš ar nepiespiestajām kļūdām iedeva mums pārliecību. Mēs bijām pārliecināti, ka, spiežot uz viņu, viņš beigās salūzīs. Tā arī notika," piebilda Pļaviņš.
"Play-off" grafiks, pēc Pļaviņa domām, ir ērts.
"Tagad no rīta bija karsts un Alisons pirmais nogura. Pirms tam pret meksikāņiem vakarā, kad nebija karsts, viņš spēlēja zvērā. Tāpat arī iepriekš pret Bruno Šmitu - bija vējš, kas mums palīdzēja, jo viņš nevarēja sasist savas bumbas. Citā dienā citādā laikā viss varētu izvērsties savādāk. Tāpēc esam priecīgi, ka esam nokļuvuši tur, kur esam."
Latvijas duets taktiski nospēlēja precīzi un pacietīgi.
"Mēs zinājām, ka Alisons sit gan uz vienu, gan otru pusi. Līdz ar to Edgaram bija uzdevums noturēt vienu pusi. Un neraustīties, lai viņš nesajūt, ka var sist gan tur, gan tur. Lai viņš jūt, ka tā viena puse ir ciet. Kad viņš mēģināja pārbaudīt pusi, kas bija ciet, tur sanāca bloki. Jā, dažus viņš stipri iesita, bet izsita arī autā vai pa mani," skaidroja Pļaviņš.
"Paldies Ivaram Ikstenam, kurš palīdzēja tikt galā ar kājas traumu, kas man bija visu sezonu. Mārtiņam arī bija maza traumiņa, bet tagad jūtamies labi. Mēs pēdējo mēnesi smagi strādājām. Dzīvojām pludmalē, ēdām un atkal strādājām. Nekādi tusiņi, nekādas dzimšanas dienas, ne kāzu jubilejas. Mēs vienkārši maucām," norādīja Točs.
Pļaviņš ar Toču pauda pateicību sponsoriem un treneriem, kas grūtajos brīžos neizjauca puišiem iesākto darbu.