LNSP vienojas sportistiem prēmijas izmaksāt par katru augstvērtīgo paralimpisko sasniegumu

Pašreiz noteikumi paredz, ka par izcīnītajām medaļām individuālajos sporta veidos olimpiskajās spēlēs sportistam, viņa treneriem, sportistu apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tajā skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam un attiecīgajai sporta federācija naudas balva kalendārā gada laikā var tikt piešķirta tikai par vienu - augstāko - sasniegumu, kā vienīgo izņēmumu paredzot sportistu sasniegumus olimpiskajās spēlēs, par kurām naudas balva var tikt piešķirta par katru no sasniegumiem.

Grozījumi noteikumos paredzētu, ka arī par sasniegumiem paralimpiskajās spēlēs, līdzīgi kā par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs, naudas balva par izciliem sasniegumiem sportā varētu tikt piešķirta par katru no sasniegumiem.

Ja valdība akceptēs minētos grozījumus, Latvijas paralimpieši varēs saņemt prēmijas par visiem izcilajiem rezultātiem Tokijas paralimpiskajās spēlēs - ne tikai par vienu augstāko.

Minētais regulējums tieši attiektos uz Latvijas paralimpiešiem Diānu Dadzīti un Rihardu Sniku, kuri Tokijā izcīnīja pa divām sudraba godalgām.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) iesniegt valdībā priekšlikumus par kārtības maiņu naudas balvu piešķiršanai paralimpisko spēļu dalībniekiem par sportiskiem sasniegumiem.

Kariņš uzdevis vērtēt, vai nav atceļams noteiktais ierobežojums piešķirt naudas balvu tikai par vienu sportisko sasniegumu paralimpiskajās spēlēs un gadījumā, ja tas ir atceļams, šo kārtību attiecināt arī uz paralimpisko spēļu Tokijā dalībniekiem.

IZM aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka pašreiz spēkā esošo sistēmu paredz noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru. Arī pasaules vai Eiropas čempionātos, pasaules kausu sacensībās, ja sportistam ir bijuši vairāki sasniegumi, tad naudas balvu piešķir tikai par vienu sasniegumu - par to, par kuru pienākas lielākā naudas balva.

Vēstīts arī, ka, lai arī Latvijas Paralimpiskās komitejas jātnieks Rihards Snikus Tokijas paralimpiskajās spēlēs jāšanas sportā iejādē izcīnīja sev divas sudraba godalgu, bet Diāna Dazīte izcīnījusi sudraba medaļu diska mešanā, bet bronzu - šķēpa mešanā, sportisti saņems vienu naudas balvu, nevis divas.

Sportistam Tokijas paralimpiskajās spēlēs šī ir otrā sudraba godalga, tomēr regulējums paredz, ka viņam tiks pasniegta naudas balva par augstāko sasniegumu, kas par sudraba medalu ir 85 373 eiro. Savukārt viņa treneri un apkalpojošais personāls kopā var pretendēt uz naudas balvu līdz 42 686 eiro apmērā.

Snikus Tokijas paralimpiskajās spēlēs jāšanas sportā iejādē brīvā stila disciplīnā izcīnīja sudraba godalgu. Snikus un viņa partnera zirga "King of the dance" sniegums sacensībās iejādē I pakāpes brīvā stila disciplīnā tika novērtēts ar 82,087%, kas bija otrs labākais rezultāts.

Latvijas sportisti Tokijā ir izcīnījuši piecas medaļas - trīs sudraba un divas bronzas. Divas sudraba medaļas izcīnījis paralimpiskais jātnieks Snikus ar zirgu "King of the dance", bet diska mešanā sudraba medaļa, bet šķēpa - bronza, ir Dadzītes un tikai bronza - Aigara Apiņa kontā.