Pirmdien Parīzē notika žurnāla "France Football" veidotā "Ballon d'Or" ceremonija, kurā pasniedz balvu pasaules labākajam futbolistam. To kārtējo reizi piešķīra Lionelam Mesi. Kamēr daudzviet sprieda par negodīgo iznākumu un polim Robertam Levandovskim nozagto balvu, viņu ēnā palika arī Brazīlijā dzimušais Itālijas pussargs Žoržinju, kurš šo trofeju bija pelnījis vairāk nekā Argentīnas superzvaigzne.

Žoržinju ir ne tikai augstas klases futbolists, bet arī cilvēks ar interesantu biogrāfiju, pēc kuras motīviem kādreiz varētu uzņemt filmu.

Pirms pārcelšanās uz Itāliju, kas vēlāk kļuva par viņa otrajām mājām, futbolists kādu laiku dzīvoja futbola akadēmijā. Tā atradās 180 km attālumā no viņa mājām. Žoržinju tas nebija viegls laiks. Problēma nebija tikai būšanā prom no mammas. Kā vēlāk atzina futbolists, dzīves apstākļi bijuši šausmīgi - caur logu rūtīm gaudojis vējš, viens un tas pats ēdiens varēja būt trīs dienas pēc kārtas un ziemā dušā nebija siltā ūdens.

Kādu dienu pie viņa ieradās māte un, redzot, kādos briesmīgos apstākļos dzīvo viņas dēls, nevilcinoties paziņoja: "Gatavojies, mēs dodamies prom." Topošā futbola zvaigzne atbildēja, ka nekur netaisās un negrasās padoties netīrās vannas istabas dēļ. Sarunas noslēgumā Žoržinju mātei teica: ja viņa piespiedīs viņu aiziet un viņš nekļūs par futbolistu, viņš visu mūžu viņu vainos.

Šis pārbaudījums bija pirmais solis ceļā uz panākumiem. Toreiz neviens pat trakākajās fantāzijās nevarēja iedomāties, ka pēc 14 gadiem Žoržinju uzvarēs Eiropas čempionātā un Čempionu līgā, ka kļūs par top klases spēlētāju un izlasē viņu sauks par "profesoru".