:format(webp)/nginx/o/2018/12/19/11666974t1h7cd7.jpg)
Šī gadsimta pirmās desmitgades sākumā par talantīgāko un daudzsološāko Latvijas basketbolistu dēvēja Andri Biedriņu. Un pamatoti. Viņš jau neilgi pēc pilngadības sasniegšanas nonāca Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubā Goldensteitas "Warriors", žilbinot ar savu nasko sniegumu aizsardzībā un sprādzienbīstamību uzbrukumā. Otrs karstākais kartupelis, kuram paredzēja tikt servētam uz izsmalcinātiem galdiem, bija gadu jaunākais Ernests Kalve. NBA sasniegšanai varbūt centimetru par maz, bet Eirolīgas spēlētājs dienās būšot kā likts.
Dzīvē ne vienmēr viss notiek kā iecerēts. Arī Ernesta sapņu pilis sabruka, vēl neuzceltas līdz galam. 2006. gada augustā viņu uzaicināja piedalīties Latvijas valstsvienības pārbaudes mačos pret Portugāli un Poliju. 15. augustā Kalve debitēja izlasē mačā pret portugāļiem, piecās ar pusi minūtēs gūdams piecus punktus. Nākamajā dienā aizvadīja arī otru spēli pret Portugāli, bet 21. augustā cīņā pret Poliju guva smagu ceļgala traumu.
Šis savainojums lielā mērā arī pārvilka svītru viņa iespējām aizsniegt tos augstumus, kurus eksperti jauniešu vecumā prognozēja. Trīs operācijas gada laikā, kāja vairs nespēja izpildīt to, ko pirms tam.
Par spīti tam Kalve savu profesionālo karjeru noslēdzis tikai tagad, tās laikā uzspēlējot gan Turcijas, gan Itālijas līgā.
KLIK: Ernest, kā nonāci līdz lēmumam, ka profesionālajai karjerai jāliek punkts?
E. Kalve: Man jau pagājušā gada beigās likās, ka tas brīdis ir pienācis. Vēlāk likās, ka vēl vienu sezonu varētu aizvadīt. Ķermenis jau pēdējās sezonās vairs nebija tāds kā jaunības gados. Visas agrāk gūtās traumas ietekmējušas to, ka tagad bija jāpieliek punkts. Lēmums nāca dabiski, jo pagājušajā un šajā sezonā ķermenis jau vairs netika galā [ar slodzēm]. Klubs jau pēc pagājušās sezonas piedāvāja kļūt par spēlējošo trenera asistentu. Līdz ar to bija vieglāk pieņemt lēmumu veikt pāreju no spēlētāja uz trenera ampluā.