Medaļas Pekinā: Latvijas pretendenti... (1)

Šajā reizē piedāvāsim savas prognozes par sporta faniem aktuālākajiem tematiem - mūsu delegācijas potenciālajiem medaļniekiem, kā arī Latvijas hokeja izlases izredzēm, atgriežoties olimpisko spēļu turnīrā.

Pekina 2022

Raimonds Ozoliņš, TVNET sporta žurnālists 

Latvijas hokeja izlasei, ieskaitot debiju 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē, kopumā olimpisko spēļu turnīros izdevies izcīnīt tikai trīs uzvaras, piedzīvoti divi neizšķirti un nācies samierināties ar 16 zaudējumiem.

Sausā statistika nav iepriecinoša, jo zaudējumu ir piecreiz vairāk nekā uzvaru.

Pekinā gan nepiedalīsies NHL spēlētāji, kā tas bija Sočos, Vankūverā, Turīnā un Soltleiksitijā. Tāpēc it kā mūsējiem izredzes šķietami ir lielākas, taču bukmeikeru prognozēs Latvija apsteidz tikai Dāniju un Ķīnu.

Daudzkārt piesaukts pirms četriem gadiem Phjončhanā notikušais pārsteigums, kad Vācijas izlase izcīnīja sudraba medaļas, turklāt olimpiskais zelts bija jau rokas stiepiena attālumā, taču Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa padotie Krievijas hokejisti pamatlaika pēdējā minūtē, spēlējot mazākumā, nomainīja vārtsargu un panāca neizšķirtu, kam sekoja uzvara papildlaikā. Olimpiskajās spēlēs treneriem medaļas nepiešķir, taču Vītoliņš zina, kā tās izcīnīt. Latvijas izlases treneris ir paudis apņēmību sarūpēt kādu pārsteigumu Pekinā. Lai izdodas!

Ja reiz Siguldā mums ir Padomju Savienības laika mantojums, ledus trase tiek uzturēta par valsts naudu lielā apjomā un sportistiem tiek atvēlēts finansējums startiem pasaules līmenī - medaļas ir jāpieprasa, ne tikai jācer uz tām.

Šosezon lieliski sevi apliecinājuši kamaniņu braucēji, kas Pasaules kausa sacensībās kopumā izcīnīja 21 medaļu. Turklāt laurus plūca ne tikai izlases līderi, bet arī gados jaunie un mazāk pieredzējuši braucēji.

Martins Dukurs aizvadīja samērā stabilu sezonu, sešās no astoņām skeletona sacensībām kāpjot uz goda pjedestāla. Turpretim bobsleja pilots Oskars Ķibermanis šosezon braucis nestabili, taču viņš "izšāva" līdz šim svarīgākajos mačos, kļūstot par Eiropas čempionu. Pekinā medaļas gaidu no Šicu, Aparjodu un Dukuru ģimenēm. Sajūtas kaulu smadzenēs liek domāt, ka bobslejs šoreiz paliks tukšā, taču kļūdīties ir cilvēcīgi. 2014. gadā Soči kļuva par Latvijas veiksmīgākajām olimpiskajām spēlēm ar piecām medaļām. To būs grūti atkārtot vai pārspēt, bet ne neiespējami.

Gatis Kreceris, TVNET sporta žurnālists

Viņdien saņēmu telefonzvanu no "Lietuvos Rytas" sporta žurnālista, kurš intereses pēc apvaicājās par mūsu sportistu izredzēm uz augstām vietām Pekinā. Tad tā pa īstam aizdomājos... Kaimiņvalsts kolēģis norādīja, ka lietuviešiem liels panākums, ja kāds no padsmit sportistu lielās delegācijas atlētiem iekļūs labāko desmitniekā. Neesot viņiem ziemas sports augstā līmenī. Mēs tā nevaram teikt. 

Runājot par hokeja izlasi, gribas ticēt, ka varam iekļūt labāko sešiniekā, bet jāstāv klāt arī veiksmei. Pirms četriem gadiem Phjončhanā no Vācijas neviens īsti sudraba medaļas negaidīja, bet vācieši to paveica, turklāt tuvu bija zelts. Šogad situācija visiem ir līdzīga. Jā, Zviedrija, Somija, KOK, Kanāda, Čehija, ASV un Šveice ir jaudīgas arī bez NHL spēlētājiem. Taču turnīrs ir īss un viena spēle daudz ko var izšķirt, un vēl no visām malām uzglūn Covid-19...

Cerības saistu ar mūsu renes sporta pārstāvjiem. Labāko sezonu vēsturē Pasaules kausa izcīņā aizvadīja kamaniņu sportisti. Ja nenotiks nelaime, tad godalgai jābūt stafetes sacensībās, medaļu gribētos redzēt kaklā arī brāļiem Šiciem un varbūt godalgu var sarūpēt vēl kāds kamaniņnieks no Siguldas. 

Foto: Latvijas kamaniņu braucēji Pekinas olimpisko spēļu trasē

Būšu optimists un ticu Martina Dukura spējām. Ja līmenī būs tehnika, tad līmenī jābūt arī Martinam, un ar to es domāju medaļu. Kāpēc ne zelta? Vācieši pavisam noteikti būs labi izdarījuši mājasdarbu, bet Martins jau iepriekš ne reizi vien pierādījis, ka uz sezonas svarīgākajiem mačiem ir 100% gatavībā. 

Triumfs Eiropas čempionātā četrinieku ekipāžām Oskara Ķibermaņa izpildījumā liek pamatoti cerēt, ka Latvijas komanda varētu pacīnīties par godalgu arī Pekinas trasē. Jāizdara maksimums starta ieskrējienā, jānobrauc četri stabili braucieni un viss var būt... jāskrien arī kamanām. 

Aleksandrs Pilats, Rus.TVNET sporta žurnālists

Droši vien nemelošu, ja teikšu, ka Pekinas olimpiskajās spēlēs hokejam sekos liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Kā ierasts, no mūsu komandas tiek gaidīts krietni vairāk, nekā sportisti reāli ir spējīgi sasniegt. Atcerieties, kā aizvadītajā pasaules čempionātā savās mājās pirmajā mačā apspēlējām Kanādu un pēc tam gājām nolikt ziedus pie Kanādas vēstniecības. Priecājāmies tā, it kā būtu kļuvuši par pasaules čempioniem.

Tiesa, prieks neturpinājās ilgi. Pavisam drīz viss nostājās savās vietās un svinības nomainīja loģisks jautājums - par kuru komandu fanosi tālāk?

Mana prognoze ir visai nepatriotiska - mūs gaida izgāšanās. Labākajā gadījumā tiks izcīnīta viena uzvara. Un arī tas ir maz ticami.

Kolēģi jau norādīja, ka medaļas ir pamats gaidīt tikai no kamaniņu braucējiem un skeletonistiem. Man šeit nav nekā piebilstama - tieši no viņiem arī gaidīsim godalgas. Pats personīgi jutīšu līdzi Martinam Dukuram, kurš Vankūverā (2010) un Sočos (2014) izcīnīja sudrabu. Varbūt 37 gadus vecajam sportistam šī ir pēdējā iespēja atgriezties no Olimpiādes ar zelta medaļu.

Vēl atbalstīšu Denisu Vasiļjevu, ar kuru esam dzimuši vienā pilsētā. Deniss nesenajā Eiropas daiļslidošanas čempionātā pārsteidza visus un izcīnīja trešo vietu. Atkārtot kaut ko līdzīgu Pekinā ir nereāls uzdevums, bet es ticu, ka daugavpilietis spēs pacīnīties par vietu labāko desmitniekā. Pēc 19. vietas izcīnīšanas 2018. gada Olimpiādē tas pavisam noteikti būtu sasniegums.

Mārtiņš Kļavenieks, TVNET sporta žurnālists

Sajūtas pirms Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm ir divējādas. Pat savādas. Jā, beidzot esam sagaidījuši četrgades lielāko ziemas sporta forumu, jutīsim līdzi latviešiem un citvalstu atlētiem, redzēsim labojam rekordus un sasniedzam virsotnes. Bet tomēr nepamet sajūta, ka tas viss nenotiek pa īstam. Jo Pekina ir pārvērsta par milzīgu sportistu cietuma kameru, no kuras ārā drīkst spert kāju vien treniņā vai sacensībās. Covid-19 testu jāveic katru dienu, cerot uz to labāko.

Jau pirms olimpisko spēļu sākuma daudzi favorīti pozitīvu Covid-19 testa rezultātu dēļ pat nesēdās lidmašīnā uz Ķīnu. Skeletonists Martins Dukurs nevarēs sacensties ar vairākiem pasaules labākajiem. Mājās palika Krievijas Olimpiskās komitejas atlēti Ņikita Tregubovs un Vladislavs Semojonovs, kā arī Vācijas pārstāvis, viens no sacensību favorītiem Aksels Jungks.

Lai kā nu tur būtu, mana priekšnojauta saka, ka Martins šajās olimpiskajās spēlēs ir spēcīgāks nekā jebkad.

Viņa tēvs un treneris Dainis uz Pekinu nav devies, bet tam nevajadzētu traucēt sasniegt labu rezultātu. Atvainojos, nevis labu, bet to vienīgo, ko Martins kāro. Zelts var padoties, ja izdosies "atkost" trasi, kas rada grūtības visiem.

Noteikti nevajag aizmirst arī par Martina brāli Tomasu, kas arī vēl nav piepildījis savas cerības par medaļas iegūšanu olimpiskajās spēlēs. Tik ierastā ceturtā vieta jau "sēž aknās". Arī Tomass var pārsteigt.

Mana medaļu prognoze: pilns komplekts! Zelts Martinam Dukuram, sudrabs Andrim un Jurim Šiciem kamanās, bet bronza kamaniņu stafetes komandai - Kendijai Aparjodei, Kristeram Aparjodam un Šiciem.

Un nobeigumā par hokeja izlasi. Skaidrs, ka šīs komandas spēles būs lielākā vilkme neitrālajam līdzjutējam vai pat tādam, kas par sportu ikdienā neinteresējas. Tomēr arī šeit sajūtas divējādas, tāpat kā par spēlēm kopumā. Covid-19 ietekmē pārāk daudz. Latvijas izlase īsi pirms došanās uz Ķīnu palika bez diviem pamatsastāva aizsargiem - Artūra Kuldas un Kārļa Čukstes. Jā, tas pavēra iespēju olimpiskajiem debitantiem Naurim Sējējam un Robertam Mamčicam, bet liek iztikt bez labākajiem šajā pozīcijā.

Šis naratīvs, ka jāiztiek bez pasaulē labākajiem, caurvij šīs ziemas olimpiskās spēles, kas pat vēl nav pa īstam sākušās (dažas sacensības jau notikušas, bet atklāšanas ceremonija vēl gaidāma).

Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāju Pekinā nebūs (tātad, nenoliedzami labākie ripas un nūjas meistari pasaulē), nebūs arī citu meistarīgu spēlētāju, jo arī viņiem pirms došanās ceļā tests bija pozitīvs. Kaut kā negodīgi tas viss.

Šajā hokeja turnīrā savu naudu liktu uz Zviedriju vai Somiju, varbūt Kanādu. Latvijai paredzu iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Olimpiskais astoņnieks - tas taču ir ļoti labs sasniegums!

Matīss Kleinbergs, "Apollo.lv" sporta žurnālists

Sāksim ar hokeja izlasi. Diemžēl nav pamata optimismam. Uzbrukuma līnija (kas jau Rīgā notikušajā pasaules čempionātā bija problēma) jaunāka nepaliek, un pirms olimpiskajām spēlēm zaudējām vienu no vairākuma speciālistiem Robertu Bukartu. Skaidrības nav arī par allaž stabilo vārtsargu līniju, jo pieejamie vārtu vīri nevar lepoties ar ļoti labu sezonu savos klubos.

Arī ar trīs zaudējumiem apakšgrupā ir iespēja cīnīties par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Bet Latvijas izlase jau Rīgā neatstāja labu iespaidu, un, atskaitot galveno treneri, nekas jau īsti nav mainījies. Tāpēc teikšu - dāņus un "Kuņluņ Red Star" kopvērtējumā "nokodīsim", bet tas arī viss.

Runājot par medaļām, atkāpšos no sava ierastā pesimisma un teikšu, ka renes sportā izcīnīsim četras godalgas. Brāļi Šici ir, ja tā var teikt, "droši" kandidāti uz godalgu, tāpat gribētos domāt, ka medaļa būs arī kamanu stafetē. Savukārt Martins Dukurs ir izteicies, ka sezonas sākumā eksperimentējis ar kamanām. Spriežot pēc sezonas otrās puses, uzvaras formula tika atrasta - jādodas pēc sava pirmā olimpiskā zelta. Un ceturtā medaļa nāks no Aparjodu ģimenes.

Lai man piedod Oskars Ķibermanis, bet viņa sniegums sezonas gaitā liecina, ka 0,16 sekunžu pārsvars pār Frančesko Frīdrihu Eiropas čempionātā, visticamāk, nav objektīvi vērtējams. Tātad četras medaļas. Kāds "solīs" vairāk?