Martins Dukurs: Noteikti vajadzēja riskēt vairāk

Martins Dukurs piektdien Pekinas olimpisko spēļu sacensības noslēdza septītajā vietā, bet Tomass Dukurs bija devītais. Atskatoties uz pagājušās nedēļas sacensībām, Martins Dukurs savus secinājumus nav mainījis - vajadzēja vairāk riskēt.

"Uzreiz analizējot sapratu, ka nedaudz kļūdu pieļāvu ekipējuma izvēlē. Ja salīdzina ar Phjončhanas olimpiskajām spēlēm, kurās vairāk riskēju, šoreiz gribēju būt konservatīvāks. Domāju, ka pietiks ar četriem stabiliem braucieniem, taču nebija ne ātruma, ne četru stabilu braucienu. Noteikti vajadzēja riskēt vairāk, jo, kad sacensību dienā ieraudzīju, ar ko brauc konkurenti, sapratu, ka viņi iet uz pilnu banku," stāstīja Dukurs.

Ar problēmām trasē viņš cīnījies jau treniņos rudenī un tas pats turpinājies arī olimpiskajās spēlēs. Ja augšdaļā trasi sanācis izbraukt diezgan precīzi, tad lejasdaļā tas vienkārši nav izdevies.

"Kopā sanāca tikai kādi astoņi līdz desmit labi braucieni, bet pārējie bija pārāk liela cīņa, lai uz kaut ko pretendētu. Bija tik daudz kļūdu braukšanā un zaudēta laika, ka vien nepietiktu ar citu tehniku. Sākumā būtu jāsakārto braukšana un tikai tad tehnika. Manā skatījumā, braukšana sastādīja 80% no rezultāta, bet tehnikā tie bija kādi 20%, kur pamainīt nianses," skaidroja Dukurs.

Par čempionu kļuva Vācijas skeletonists Kristofers Grothērs, kura uzvara esot bijusi likumsakarīga. Grothērs braucienus aizvadīja tādā līmenī, kādā gribētu braukt jebkurš skeletonists.

"Jau treniņos, redzot viņa braucienus, secināju, ka viņš ir galvenais kandidāts uz zeltu, jo neviens tik stabili nebrauca. Otrkārt, tendence trasē - vācieši bija trāpījuši un paši atzina, ka tā trase ir viņu. Nezinu, vai tā bija veiksme vai arī mērķtiecīgs darbs. Braucienu viņiem bija tikpat, cik visiem, ne par gramu vairāk," atzina Dukurs.

Sudrabs bija Grothēra komandas biedram Akselam Jungkam, bet bronzu izcīnīja ķīnietis Jaņs Venans. Dukurs uzskata, ka mājinieka Jaņa izcīnītā godalga bijusi likumsakarīga, jo Ķīnas komanda bija ieguldījusi daudz darba un resursu, lai varētu cīnīties par augstvērtīgiem rezultātiem.

"Olimpiskajās spēlēs mājiniekiem kaut kādas priekšrocības ir un bieži vien viņi spēj tās izmantot. Sākumā varbūt viņi mūs biedēja un kādu pussekundi brauca pa priekšu, lai sāktos panika. Bet beigās panika bija viņu nometnē pēdējās dienās, kad redzēja, ka vācieši treniņos brauca pa priekšu. Tad skrēja uz trasi un visu pēc kārtas filmēja, katrā virāžā bija pa cilvēkam," stāstīja Dukurs, atzīstot, ka neiztika arī bez nelielām mājinieku viltībām.

"Piemēram, mums pirmssacensību dienā treniņš bija vēlu vakarā, bet, kad lūdzām izmainīt, teica, ka tas nav iespējams. Tās ir tādas nianses, pēc kurām varēja secināt, ka viņi paši ir sabijušies. Karā visi līdzekļi ir labi, un viss, kas pārējos sit ārā, ir jāpielieto. Taču tā jau ir gadu gaitā iegājies, ka mājinieki mēģina maksimāli izmantot savas priekšrocības. Ar to ir jārēķinās, es to situāciju sapratu un neiespringu," turpināja latviešu skeletonists.

Pēc finiša olimpiskajās spēlēs Dukurs atzina, ka ar lēmumu beigt karjeru nesteigsies, taču apšaubīja, ka varētu startēt vēl pēc četriem gadiem Milānas-Kortīnas olimpiskajās spēlēs. Katrā ziņā skaidrs ir tas - ja tiks turpināta karjera, tas tiks darīts augstākajā līmenī.

"Ja dara, tad dara. Ja turpināšu, tad metīšos pilnībā tajā iekšā. Es tā negribu uz pusslodzi māžoties, tādā veidā arī rezultāta nebūs. Jāstrādā smagi un jāmēģina attīstīties, vienkārši slidināties nav jēgas," uzsvēra Dukurs.

Atbildot uz jautājumu, vai viņš būtu gatavs nākotnē strādāt par treneri un, ja jā, vai būtu gatavs to darīt kādā ārzemju izlasē, Dukurs tādu iespēju neizslēdz, taču tas neesot pašmērķis un viņš ar to šobrīd nenodarbina savu galvu.

"Būs apstākļi un piedāvājums, izvērtēšu, nebūs - ir arī citas lietas, ko dzīvē darīt," teica Dukurs.

Viņam šīs bija karjerā piektās olimpiskās spēles, bet, atšķirībā no iepriekšējām, Covid-19 apstākļu dēļ bija dažādi ierobežojumi un sacensības noritēja bez skatītājiem.

"Brīžiem bija vilšanās un sajūta, kā treniņos, taču centos izbaudīt sacensības un jutos ļoti labi. Ja parasti spiediens bija lielāks un klapes bija vairāk ciet, tad šoreiz varēju piedalīties sacensībās pilnīgāk, daudz ko novērot un izsecināt," atzina Dukurs.

Dukurs ir 2010.gada Vankūveras un 2014.gada Soču olimpisko spēļu vicečempions. Pasaules kausa izcīņā viņš uzvarējis 61 sacensībās un 11 reizes guvis pirmo vietu kopvērtējumā.