Vēl pirms sacensību sākuma Pekinas olimpiskās spēles pavadīja dažādi politiski skandāli. Piemēram, ASV, Lielbritānija un Austrālija, norādot uz cilvēktiesību pārkāpumiem Siņdzjanas reģionā, nolēma uz Ķīnu nesūtīt savus diplomātiskos pārstāvjus. Pašās spēlēs politika arī periodiski izvirzījās priekšplānā, piemēram, ukraiņu skeletonists Vladislavs Heraskevičs televīzijas skatītājiem parādīja nelielu plakātu ar uzrakstu “Nē karam Ukrainā!”. Šie un citi notikumi liek aizdomāties: vai olimpiskās spēles tiešām ir politiski neitrālas?

Kas ir vara? Ir grūti sniegt precīzu šī termina definīciju, bet kopumā var teikt, ka tā ir spēja ietekmēt citu uzvedību, lai iegūtu vēlamos rezultātus. Tas attiecas gan uz cilvēku, gan valstu mijiedarbību. Šajā kontekstā mūs interesē pēdējais.

To var panākt dažādi, teiksim, piespiest ar draudiem vai pamudināt ar maksājumiem. Tomēr amerikāņu politologs Džozefs Najs pagājušā gadsimta beigās piedāvāja trešo variantu — piesaistīt un kooptēt, lai citi vēlētos to, ko vēlies tu. Tā viņš noformulēja maigās varas koncepciju.

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp