:format(webp)/nginx/o/2022/02/01/14339181t1haa8b.jpg)
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
Pekinas olimpiskajās spēlēs liela ažiotāža izcēlās ap 15 gadus veco Krievijas daiļslidotāju Kamilu Vaļijevu, kurai tika konstatētas pozitīvas dopinga analīzes. Neskatoties uz to, Eiropas čempionei un olimpiskās zelta medaļas pretendentei atļāva startēt. Neizturot psiholoģisko spiedienu, sportiste sacensībās vairākkārt nokrita un ieguva ceturto vietu. Viņa izplūda asarās par piedzīvoto neveiksmi, turklāt pasaulē daudzi pauda nosodījumu par treneres Eteri Tutberidzes izturēšanos pret savu audzēkni. Daiļslidošana nav vienīgais sporta veids, kurā par godalgām cīnās pusaudži. Vai nepieciešams vecuma cenzs, lai jaunie sportisti neiedzīvotos psihiskās traumās, kas varētu atstāt sekas uz visu mūžu?
"Kādēļ tu palaidi to vējā? Kādēļ tu palaidi vējā? Pasaki man!" Šādus vārdus uzreiz pēc neveiksmīgajām sacensībām Vaļijevai teica trenere Tutberidze. Sašutumu par tik "ārkārtīgi saltu" reakciju pauda pat Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs, kurš daudzos jautājumos allaž centies distancēties un būt maksimāli neitrāls.
Pēc olimpiskajām spēlēm Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU) nāca klajā ar paziņojumu, ka vasarā kongresā būs balsojums par ierosinājumu palielināt dalībnieku vecuma slieksni līdz 17 gadiem visās daiļslidošanas disciplīnās. Lai gan jau agrāk ir bijušas šādas iniciatīvas, iepriekš tās nav atbalstītas.
Pusaudži augstu sasniegumu sportā mūsdienās nav retums ne tikai daiļslidošanā un vingrošanā. Pekinas olimpiskajās spēlēs vīriešu hokeja turnīrā par labāko vārtu guvēju un vērtīgāko spēlētāju kļuva Slovākijas izlases 17 gadus vecais uzbrucējs Jurajs Slafkovskis. Pērn vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā skeitborda sacensībās uz goda pjedestāla kāpa sešas meitenes, no kurām divām šobrīd ir 13 un divām 14 gadi, vienai 16 un vienai 19. Ir vēl daudzi citi piemēri, taču atklāts ir jautājums - vai ir nepieciešams vecuma cenzs?