Video ⟩ Brazīliešu futbolists pašaizliedzīgi palīdzējis kara bēgļiem Ukrainā

Foto: скриншот видео
TVNET Sports
CopyDraugiem X Whatsapp

Brazīliešu futbolists Lukass Randžels pārstāvēja Ukrainas augstākās līgas klubu Poltavas "Vorskla". Sākoties karam Ukrainā, viņš izglāba kādu kundzi.

"Tā bija apdullinoša skaņa, kaut kas tāds, ko es nekad iepriekš nebiju dzirdējis. Lidmašīnas lidoja ļoti zemu, tāpēc pieņēmu, ka tās mums uzbruks," sarunā ar BBC stāstīja 27 gadus vecais futbolists.

Tobrīd Krievijas iznīcinātāji vēl neveica bombardēšanu, bet centās cilvēkos iedvest bailes.

24. februārī brazīliešu uzbrucējs kopā ar vairākiem priesteriem nolēma bēgt no Austrumukrainas pilsētas Poltovas. Mērķis bija viens - sasniegt Polijas robežu. Sakravājis somas, Randžels nolēma vēl pēdējo reizi ielūkoties telefonā un sociālajos tīklos ieraudzīja ziņu, kas viņu pārsteidza...

Vēstījums bija no Brazīlijas influencera Andersona Diaša, kurš, sākoties karam, atradās ASV un izmisīgi meklēja palīdzību, lai no valsts izvestu savu ukraiņu sievasmāti Tatjanu Sukhoparovu (Sukhoparova).

"Man ir privātā lidmašīna, kas var izglābt 14 ukraiņu dzīvības," sociālajā medijā rakstīja Diašs. "Viena no šīm sēdvietām ir rezervēta manas draudzenes mātei. Ja, kāds gadījumā pazīst kādu no brazīliešu futbolistiem, lūdzu, informējiet mani. Man svarīgi, lai kāds sievasmātei aizbrauc pakaļ un ar mašīnu nogādā uz sarunāto tikšanās vietu."

Tajā pašā dienā internetā cirkulēja fotogrāfija, kurā redzami kādā Kijevas viesnīcā iestrēguši Brazīlijas futbolisti.

Viņu vidū gan Randžela nebija. Trīs stundas vēlāk futbolists jau bija sameklējis 52 gadus veco Tatjanu, un tad galamērķis bija Krakovas pilsēta Polijā, no kurienes tālāk lidotu uz Porto (Portugāle).

Diašs atceras: "Tikko biju publiskojis šo ziņu, saņēmu daudz padomu, kā rīkoties, bet lielākoties maz noderīgus. Taču tad uzrakstīja Lukass, mēs aprunājāmies un viņš nekavējoties piekrita palīdzēt - īsts varonis!"

"Tā bija pareiza rīcība, ne mirkli nešaubījos. Es Diašam visu laiku sūtīju attēlus, lai viņš zinātu, kur mēs atrodamies," piebilda Randžels.

Brazīlijas futbolistam ar Diaša sievasmāti bija uzdevums sasniegt Ļvivu 13 stundu laikā, bet tas neizdevās. Viņi tur nonāca pēc 30 stundām. Visa ceļa garumā vajāja nāves bailes.

Braucot viņi redzēja, kā pretējā virzienā traucas Ukrainas armijas kolonnas. "Es savā dzīvē nekad nespēju iedomāties, ka pieredzēšu ko tādu," izsakās Randžels.

"Bija sajūta, ka esmu nokļuvis šausmu filmā un nezinu, kas notiks tālāk."

25 kilometrus pirms Polijas robežas mašīnai beidzās degviela un atlikušo ceļa posmu -11 grādu salā nācās iet kājām. Pēc piecām stundām viņi nokļuva pie robežpunkta, bet uzreiz nevarēja to šķērsot. Pirmā nakts bija mokoša, ap pulksten 1 naktī beidzās malka un nevarēja vairs iekurt ugunskuru, lai sasildītos.

"Mums uz beigām gāja arī pārtika. Savu devu atdevu Tatjanai, jo viņai tā bija nepieciešama vairāk nekā man," pauda Randžels. "Mēs nebijām gulējuši trīs dienas. Meklējām kādu autobusu, kur pārlaist nakti."

Sākotnēji nebija viegli atrast brīvas vietas, bet beigās abi ceļinieki satika šoferi, kas uzņēma kara bēgļus. Maksa gan nebija lēta - 1000 ASV dolāru par vienu nakti.

28. februārī viņiem izdevās šķērsot robežu, un tajā pašā dienā arī nokļuva līdz Katovices lidostai, kur viņus gaidīja glābiņš no šī murga. Šis stāsts ir ar laimīgām beigām, bet citi stāsti tik veiksmīgi nebeidzas...

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu