SOK iesaka federācijām izskatīt sportistu minimālā vecuma ierobežojumu

Starptautiskajām federācijām ieteikts vajadzības gadījumā veikt "atbilstošus pielāgojumus savos noteikumos."

Diskusija par sportistu minimālā vecuma paaugstināšanu raisījās šogad februārī ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā, kur liela ažiotāža izcēlās ap 15 gadus veco Krievijas daiļslidotāju Kamilu Vaļijevu.

Vaļijevai tika konstatētas pozitīvas dopinga analīzes, tomēr viņai atļāva startēt. Sacensību galvenās favorītes trenere Eteri Tutberidze skarbi izturējās pret savu audzēkni, kas bija piedzīvojusi neveiksmi - izcīnījusi tikai ceturto vietu.

Sašutumu par tik "ārkārtīgi saltu" reakciju pauda pat SOK prezidents Tomass Bahs, kurš daudzos jautājumos allaž centies distancēties un būt maksimāli neitrāls.

Pēc olimpiskajām spēlēm Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU) paziņoja, ka tā šogad plāno balsot par ierosinājumu līdz 17 gadiem paaugstināt minimālo vecumu, kādā daiļslidotāji drīkst piedalīties sacensībās pieaugušo konkurencē.

SOK pēdējos gados centusies olimpiskās spēles padarīt interesantākas jaunajai paaudzei, iekļaujot programmā skeitbordu un citus sporta veidus, kas ir populāri jauniešu vidū.

Pērn vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā vidējais vecums skeitborda sacensību dalībniekiem bija 14 gadi.

Visjaunākā dalībniece Tokijas olimpiskajās spēlēs bija Sīrijas galda tenisiste Henda Zaza. 12 gadus vecā sportiste kļuva par jaunāko olimpisko spēļu dalībnieci kopš 1968. gada.

Starptautiskās Vingrošanas federācijas noteikumi paredz, ka olimpiskajās spēlēs sportisti drīkst piedalīties no 16 gadu vecuma.