Latvijas hokeja sabiedrība un hokeja speciālisti jau apzelējuši oficiālo statistiku, ko sniedz IIHF. Nu pienācis mans laiks nākt klajā ar t.s. mikromaču punktiem. To savulaik Rīgas "Dinamo" bija iecienījuši Viktors Tihonovs, Ēvalds Grabovskis un Vladimirs Jurzinovs. Arī vēlākajos gados Latvijas izlases treneri šos ciparus labprāt izmantojuši. Kas gan var būt objektīvāks kā komandas gūtie un zaudētie vārti, katram spēlētājam esot laukumā. Ja esi vairākuma metējs, tad dod golus, ja kapātājs mazākumā, tad nospēlē 0:0! Lielākā vērtība ir, lai mans piecnieks ir iemetis vairāk nekā ielaidis.

Pavērojot skaitļus šādā griezienā, paveras stipri interesanta aina. Ka tie, kas formāli ir it kā līderi, pēc skaitļiem tādi nebūt nav. Visupirms tas attiecas uz visu pirmo uzbrucēju trijnieku kopumā. Ja trijnieks, kuram galvenais treneris Harijs Vītoliņš bija plānojis lielākos darbus, septiņās spēlēs kopā iemet tikai trīs ripas? Rūdolfam Balceram vajadzēja 14 metienus, lai gūtu trīs vārtus, Rodrigo Ābols savus vienīgos vārtus iemeta ar 22 metieniem, bet Ronalds Ķēniņš ar 12 metieniem palika uz nulles. Ko gan prasīt no citiem, ja līderiem nemetas.

Mazāk par Latviju (14 vārti) pasaules čempionāta grupu turnīrā iemeta tikai abas izlases, kam jāpamet elite: Lielbritānija (10) un Itālija (12), kā arī Francija (11). Lai gūtu 14 vārtus, mums bija jāmet 165 reižu, kas ir 8,48%. Par normālu tiek uzskatīti 10 un vairāk procenti, bet Vācijai šis rādītājs bija pat 15,38.

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp