:format(webp)/nginx/o/2018/12/19/11666974t1h7cd7.jpg)
Nereti publiskajā telpā izskan apgalvojums, ka nodarbošanās ar sportu profesionālā līmenī neatgriezeniski kaitē veselībai. Ļoti bieži to atzīst paši profesionālie sportisti. Sporta raidieraksta "Čempionu brokastis" 41. sērijā kopā ar sporta ārsti Sandru Rozenštoku lūkojām rast apstiprinājumu vai noliegumu apgalvojumam par profesionālā sporta neatgriezenisko ietekmi uz veselību.
Video un audio ⟩ Profesionālais sports ir kaitīgs veselībai. Mīts vai patiesība?
Čempionu brokastis #41
Rozenštoka maija beigās tika ievēlēta Eiropas Sporta medicīnas federācijas valdē. Organizācijas valdes vēlēšanas notika 26. maijā un tajās Rozenštoka par Latvijas pārstāvi vadības grupā.
Sporta ārste uzskata, ka tuvākajā laikā Latvijā varētu skaidrāk definēt, kam un kādas veselības pārbaudes nepieciešamas. Citi ārsti esot atzinuši, ka šādas konkrētas informācijas pietrūkst.
Sarunā ar sporta ārsti arī par kādu viņas sarunu ar 17 gadus vecu jaunieti, kuram veselības dēļ bija jāatsakās no sapņa par profesionālo karjeru. Šī saruna neesot bijusi viegla, atzīst ārste.
Par profesionālo sportu Sandra teic, ka tas ir uz robežas - starp veselīgu un neveselīgu.
"Profesionālajā sportā ir ļoti svarīgi novērst pārslodzes. Tās pazīmes var būt ļoti minimālas: pieci sitieni pulsā vai asinsspiediens par desmit milimetriem augstāks. Tas tāpēc, ka ķermenis pamatā ir adaptēts. Ļoti svarīgi uztvert agrīnās pārslodzes pazīmes. Tāpēc profesionālos sportistus testē nevis vienu vai divas reizes gadā, bet pat četras un piecas. Ir gadījumi, kad viss norit veiksmīgi un profesionālais sports nenodara kaitējumu veselībai," pauda sporta ārste.
Ar Sandru arī pārrunājām pandēmijas ietekmi uz bērnu sportu, agrīno specializāciju, moderno tehnoloģiju lomu sporta medicīnā, kā arī to, kāpēc bieži vien cilvēki jauc sporta ārstus un fizioterapeitus.