Ainars Bagatskis: Latvijas basketbolā situācija ir traģiska (1)

TVNET: Alfrēda Kraukļa piemiņas turnīrā augusta otrajā pusē piedalīsies trīs komandas ar kara bēgļiem no Ukrainas. Liels nopelns, lai jaunieši nokļūtu Latvijā, ir jums un jūsu sievai Ilzei. Viņa atgriezusies ikdienas dzīvē pie pamatdarba (zvērināta advokāte - aut.), vai tomēr palīdzības sniegšana ukraiņiem turpinās?

Viņa neapstājas, turpina darīt visu, lai palīdzētu ukraiņiem. Rīko nometnes gandrīz visām Ukrainas jaunatnes izlasēm. Viņa iesaistās vistiešākajā veidā. Es izdarīju nosacīti visu, ko varēju. Tagad, kad man sākušies treniņi Ukrainas izlasē, sieva pilnībā iesaistās - ar savu būtību, ar savām zināšanām. Viņa ļoti palīdz. Ņemot vērā, kā tagad spēlē jaunatnes izlases, kāda ir Latvijas basketbola iekšiene, esmu par to, lai šeit būtu pēc iespējas vairāk ukraiņu. Lai viņi trenētos kopā ar mūsu puišiem un meitenēm. Lai ir konkurence. Tikai konkurētspējīgā vidē ir iespējams progresēt un kļūt labākam. Kādi mums ir rezultāti jaunatnes basketbolā pēdējos trīs, četros gados? Droši vien teikšu, kā ir - traģiski. Varbūt ukraiņi palīdzēs. Tas nenozīmē, ka ukraiņu vai citu tautību īpatsvars kļūs milzīgs. Vienkārši konkurences apstākļos viņu talanti būs mums dzinulis doties uz priekšu.

TVNET: Kas šobrīd pietrūkst? Vēl nesenā pagātnē mums bija medaļas Eiropas čempionātos. 2000. gadu paaudzei sudrabs U-18 vecumā ar Artūru Žagaru priekšgalā. 1998. gadi ar līderiem Rodionu Kurucu un Kristeru Zoriku izcīnīja U-16 sudrabu. 1995. gadiem Kristapam Porziņģim, Anžejam Pasečņikam, Rolandam Šmitam un pārējiem nepaveicās - 4. vieta U-18.