VIDEO un AUDIO ⟩ Zaurs Džavadovs: Bieži vien visi tikai domā par uzvaru, bet aizmirst par pašu cilvēku

Podkāsta ievadā aprunājāmies par gaidāmo pasaules čempiona cīņu Pasaules Kikboksa tīkla (WKN) sērijā. Cīkstonis atzīst, ka pirms 8. oktobra cīņas viņam vēl jāzaudē aptuveni septiņi kilogrami, lai iekļautos divīzijas noteiktajā svara limitā (77 kilogrami).

"Pagaidām par svaru vēl nedomāju. Šobrīd rit treniņnometne. Daudz sparinga, tehniskā darba. Par to pagaidām domāju vairāk. Protams, jāievēro diēta. Cukurs, maize, kartupeļi... Tie ir jāaizmirst," par gatavošanos cīņai pastāstīja kikbokseris, piebilstot, ka šobrīd viņš stresu vēl neizjūtot. Tas parādīšoties pēdējā nedēļā.

Cīkstonis arī skaidro, ka liels stress ir gadījumos, kad pirms cīņas ir bijis liels pārtraukums vai arī ar svara mešanu radušās problēmas.

Sarunas turpinājumā Džavadovs nedaudz pastāstīja arī par gaidāmās cīņas pretinieku, kā arī paanalizēja savu stilu.

Cīņas sportā atšķirībā no citiem sporta veidiem sportisti ceturtā gadu desmita otrajā pusē bieži vien rāda savas karjeras teju labāko sniegumu. Džavadovs norādīja, ka, viņaprāt, cīkstoņi karjeras gaitā iemācās arvien labāk rūpēties par sevi, kā arī kļūst mentāli spēcīgāki. Līdz ar to pieredzes bagātākiem cīkstoņiem, neskatoties uz to, ka cīņas sports ir ļoti fizisks, liela priekšrocība ir tieši viņu psiholoģiskā noturība un sava ķermeņa labāka izzināšana.

Atgriežoties pie svara zaudēšanas tematikas, diskutējām par to, kāpēc kikbokseriem vai arī tādiem MMA cīkstoņiem, kuri cīnās tikai stājā, ir nepieciešams šis svara pārsvars cīņas dienā. Kā piemēru apskatījām gaidāmo Izraela Adesanjas un Aleksa Pereiras cīņu UFC. Jāpiezīmē, ka abi cīkstoņi ir bijušie kikbokseri, līdz ar to paredzams, ka arī šis duelis būs īstens šaha mačs stājā.

Džavadovs arī noteica, ka kikboksā tomēr svara mešanas kultūra nav tik izteikta kā, piemēram, MMA. Cīkstonis arī pavēra priekškaru uz sajūtām, kādas sportistu pārņem tieši pēdējā dienā pirms oficiālās svēršanās. Lieki piebilst, ka tā nekāda "pastaiga rožu dārzā" nav.

Aprunājāmies arī par cīkstoņa atmiņām no viesošanās Krievijas cīņu šovos, kā arī cīkstonis padalījās ar stāstu par "iemaldīšanos" MMA oktagonā. Džavadovs neizslēdz iespēju kādu dienu izmēģināt spēkus MMA, lai arī viņš apzinās, ka augstākās virsotnes šajā sporta veidā vairs nav sasniedzamas.

Protams, nevar nepajautāt par reizi, kad UFC leģenda Habibs Nurmagomedovs sociālajos medijos dalījās ar Džavadova nokautu. Pats atceroties tās dienas notikumus, atzina, ka tad viņš patiesi sapratis, kāds spēks ir sociālajiem medijiem...

Podkāsta turpinājumā runājām par cīņas sporta bīstamību un traģēdijām. Džavadovs bez liekas domāšanas norādīja, ka bokss ir krietni bīstamāks par kikboksu, neskatoties uz to, ka kikboksā pretiniekam var uzbrukt arī ar kājām. Cīkstonis arī paskaidroja, kāpēc tā.

Turpinot par regulārajām traģēdijām tieši boksā, ka zināma atbildība tomēr ir jāuzņemas bokseru treneriem un sekundantiem.

"Ļoti svarīgs ir tavs treneris vai sekundants. Bieži vien visi tikai domā par uzvaru, bet aizmirst par pašu cilvēku. Tev vajag ne tikai izcīnīt uzvaru, bet arī pasargāt savu cīkstoni. Nedod dievs kaut kas notiek, ko tu teiksi viņa sievai - mēs gribējām vinnēt?"

Mūsdienu cīņas sporta pasaulē arvien lielāku popularitāti bauda bokss bez cimdiem, bet Džavadovs šādu cīņas paveidu neuzskata par sporta veidu: "Tas ir šovs, bet tas nekādā gadījumā nav sports! Es esmu sportists, un man patīk skatīties sacensības."

Cīkstonis atminējās reizi, kad viņš amata brālim Daņiilam Vesņenokam bija devies līdzi uz Krieviju, lai pildītu sekundanta pienākumus cīņā, kura tiek aizvadīta bez boksa cimdiem:

"Ieeju arēnā, skatos, kas tur notiek. Zini, man zosāda pilnīgi uzmetās. Tur nekāda sporta nebija..."

Podkāsta noslēgumā aprunājāmies par neseno UFC skandālu ar Hamzata Čimajeva neiekļaušanos svara limitā un "UFC 279" cīņu šova haosu.