Ineta Radeviča: Naudas atmaksai nav juridiska pamata

Radeviča savu pieredzi saistībā ar naudas balvu sistēmu Latvijā "Instagram" kontā skaidro pēc žurnālista Raimonda Rudzāta vēstules, kurš Latvijas Radio raidījumam "Atvērtie faili" pēta šo tēmu.

2018. gada beigās Radevičas analīzēs, kas ņemtas 2012. gada Londonas olimpisko spēļu laikā, kur viņa tāllēkšanā izcīnīja ceturto vietu, tikai par centimetru atpaliekot no bronzas medaļas ieguvējas amerikānietes Dženejas Deloučas, atklātas anaboliskā steroīda oksandrolona pēdas.

Radeviča uzsvēra, ka apzināti nav lietojusi aizliegtus medikamentus, taču tajā pat laikā pauda sapratni, ka tas neatbrīvo viņu no atbildības.

"Londonas olimpisko spēļu ceturtās vietas anulēšana pēc sešiem gadiem man bija liels trieciens, no kura es joprojām atkopjos," raksta bijusī tāllēcēja un trīssoļlēcēja. "Par šo jautājumu es jau sniedzu komentāru, un man nav ko piebilst."

Par sasniegto ceturto vietu Latvijas valsts Latvijas delegācijas karognesējai Londonas spēļu noslēguma ceremonijā piešķīra naudas balvu 30 000 eiro apmērā.

"Par šīs balvas atmaksu no valsts puses pie manis neviens nav oficiāli vērsies. Konsultējoties ar juristiem, es secināju, ka tās atmaksai nav juridiska pamata," raksta Radeviča.

Iepriekš jau ziņots, ka 2019. gada augustā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publiski aicināja Radeviču atgriezt valdības piešķirto olimpisko prēmiju, tomēr sportiste prēmiju neatmaksāja.

Radeviča uzsver, ka valsts ieguldījums ar LOV starpniecību vislabāk novērtējams sportistes LOV iesniegtajās tāmēs.

"Pat tajos gados, kad tiku iekļauta LOV "A" sastāvā, valsts sedza apmēram 20% no manām treniņu izmaksām. Vēl 30% sedza ienākumi no sponsoriem un atalgojums par dalību komercsacensībās," līdzekļu izcelsmi sportošanai atklāj Radeviča.

"Pārējais (vismaz 15 000 eiro gadā) tika segts no manas ģimenes budžeta," viņa turpina. "Es ne mirkli nenožēloju šo ieguldījumu, jo vieglatlētika kopš bērnības bija mans aicinājums, kas rezultējās ar Eiropas un pasaules čempionāta medaļām, kuras es izcīnīju, pārstāvot Latviju."

Viņa uzsver arī to, ka Latvijas sportam ziedojusi "gan materiāli, atbalstot projektus un sportistus, gan ar savu brīvprātīgo darbu, vadot LVS, sniedzot meistarklases bērniem vairākās Latvijas pilsētās, daloties ar pieredzi ar dažādu valsts organizāciju darbiniekiem".

Šobrīd daļa viņas ģimenes budžeta labdarības mērķiem tiek ziedota projektiem ASV, kur Radeviča dzīvo un audzina bērnus.

"Neizslēdzu, ka nākotnē atkal ziedošu Latvijas sportam, īpaši vieglatlētikai, kas šobrīd ir uz izdzīvošanas sliekšņa neatbilstoši zemā valsts finansējuma dēļ," bilst Radeviča.

2018. gada augustā viņa saņēma divu gadu diskvalifikāciju, kas stājās spēkā ar 2012. gada 8. augustu. Līdz ar to sportistei tika anulēti rezultāti 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs.

Lieguma dēļ divus gadus būt iesaistītai vieglatlētikas darbā Radeviča 2018. gada 27. novembrī atstāja LVS prezidentes amatu, kurā viņa bija kopš 2017. gada marta.

Par sportistes karjeras beigām viņa paziņoja 2012. gada nogalē, kā labākā Latvijas sportiste sieviešu konkurencē saņemot "Gada balvu sportā 2012".

Radevičai pieder Latvijas rekords tāllēkšanā. 2010.gadā Barselonā viņa aizlēca 6,92 metrus tālu un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā.

2017. gada sākumā Radeviča pēc konkurentes diskvalifikācijas par aizliegto vielu lietošanu kļuva par 2011. gada pasaules vicečempioni, lai gan sākotnēji viņa bija izcīnījusi bronzu. Viņas tobrīd izcīnītā medaļa kļuva par Latvijai pirmo godalgu neatkarīgas valsts vēsturē pasaules čempionātos.