Ar joni tuvojas pasaules čempionāts hokejā. Pusotrs ducis Latvijas izlases kandidātu jau beiguši sezonu klubos un 3. aprīlī varēs ierasties uz treniņnometni, kur viņus dzenās un palīdzēs iegūt labāko sportisko formu tik daudz treneru kā nekad iepriekš – Harijs Vītoliņš, Artis Ābols, Artūrs Irbe, Lauris Dārziņš, Raimonds Vilkoits un Peteri Nummelins.

Starp treneriem būtu jāmin arī videotreneris Pēteris Groms, kuram ļoti liela pieredze KHL. Dārziņam un somu hokeja leģendai Nummelinam tā būs debija pasaules čempionātā treneru kapacitātē, bet Irbe atgriezies pēc desmit gadu pauzes. Šķiet, sešu treneru nekad vēl nav bijis.

Pat Boba Hārtlija otrajā sezonā Herningā seši bija tikai ieskaitot abus videotrenerus. Skaidrs, ka plašs un kvalificēts treneru sastāvs nodrošina labākus panākumus spēlēs.

Tie, kas regulāri lasa manus apskatus TVNET būs ievērojuši, ka šajā sezonā biežāk nekā citus gadus rakstu par uzbrucējiem. Lielo zvanu šķindinot par mūsu uzbrucēju neprasmi gūt vārtus. Divas reizes sezonā publicēju savus vārtsargu, aizsargu un uzbrucēju rangus. Loģiski, ka pirms pasaules čempionāta ir vēlēšanās salīdzināt, kā mans skats uz dzīvi saskan vai nesaskan ar Latvijas izlases galvenā trenera skatījumu. Žurnālistam gan vienmēr ir vieglāk, jo no viņa neviens nepaģēr ceturtdaļfinālu vai augstākus plauktus. Nočivināji, un ar to viss beidzies. Ja esi prognozējis, ka būs mēsli, bet turnīrā šādu vai tādu sakritību dēļ iznācis uzlēkt augstāk par prognozi, tad, protams, esi lohs. Kā man gadījās 2018. gadā, kad Hārtlija izredzes tikt ceturtdaļfinālā izskatījās stipri šķidras...