Latvijas hokeja izlasi elites jeb A grupas pasaules čempionātos trenējuši deviņi galvenie treneri. Kurš no viņiem bijis labākais? Pirms pāris gadiem latvju tauta teju vai hokeja dieva vietā cēla Bobu Hārtliju; pirms tam palmas zars atradās kopā ar Oļegu Znaroku; daudzi joprojām kaifo par Haralda Vasiļjeva izrādēm 2000. gadā Pēterburgā. Leonīda Beresņeva varenais iznāciens pasaulē pirms 26 gadiem gan jau sāk aizmirsties. Polemikā kāds šad tad vēl piemin Tedu Nolanu, bet laiks, kad Latvijas izlasi trenēja zviedrs Kurts Lindstrems, pamazām izplēn.

Kad pirms pāris gadiem mēģināju tautai pateikt, ka Hārtlijs neko fundamentāli jaunu nav izdarījis, protams, saņēmu nievas, ka žurnālistam laikam kaut kas skauž. Nupat to pateica arī Latvijas izlases bijušais kapteinis Herberts Vasiļjevs, taču nav dzirdēts, ka tauta virtuāli viņu cepinātu…

Hokejā ir vairākas lietas, kurā katrai pusei var būt savas domas. Viena no netveramajām substancēm ir t.s. Latvijas izlases mikroklimats. Vieni saka, ka tik labi kā pie Znaroka nav bijis nekad, citi slavē Hārtliju, bet pavisam veci mūdži atceras par domstarpībām un atklātajām vēstulēm, kas tika rakstītas pirms 23 gadiem Vasiļjeva divgadē. Tāpat ēteriska un netverama substance ir kāda hokejista ņemšana vai neņemšana izlasē: nu paziņo galvenais treneris, ka viņš neiederas manis vadītās komandas spēles rokrakstā, bet vai maz rokraksts kā tāds bijis?

Komentāri (1)
CopyDraugiem X Whatsapp