Sestdien hokeja ļaudis Liepājā pēdējā gaitā pavadīja mūsu izcilo vārtsargu Mihailu Vasiļonoku. 1. maijā Miša būtu svinējis 75. dzimšanas dienu, diemžēl liktenis bija lēmis citādāk. "Visgaišākais cilvēks mūsu hokeja saimē," tā Vasiļonoku raksturo bijušais cīņubiedrs un treneris Ēvalds Grabovskis. Arī man žurnālista darbā ir bijis iespējams satikt daudz labu cilvēku, taču Miša noteikti ir pirmajā piecniekā, ja ne pats pirmais. Vai saule spīd, vai lietus līst, vienmēr atsaucīgs, smaidīgs un labvēlīgs.

Pārlasu kādu vecāku interviju, kad Oļegs Znaroks uz savu pirmo pasaules čempionātu Maskavā iesauca Latvijas izlasē 60 gadus veco Mihailu Vasiļonoku. Par vārtsargu treneri. "Ko gan es vēl varu iemācīt Naumovam, Masaļskim un Žabotinskim? Visi trīs ļoti labi strādā," kā vienmēr bez lieka patosa stāstīja Miša. Kurš pats hokeju spēlēt sācis tikai 13 gadu vecumā, kad Rīgas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā tikusi izveidota jauniešu komanda. Slidojis stipri viduvēji un, lai tiktu uzņemts komandā, trenerim Raimondam Rostovskim teicis, ka gribot sargāt vārtus.

Augot Grīziņkalnā, Tallinas un Lauku ielas stūrī, sports Mišam bija sirdslieta, spēlēts futbols, un, kad draugs Andris Hendelis trenējies "Daugavā," ledu iemēģinājis arī Vasiļonoks, taču vārtsarga arodā neviens viņu apmācījis neesot. Skatījies, kā spēlē citi, un mācījies no viņiem. No Ulda Opita lielajā "Daugavā", vēlāk no sava cīņu biedra Anatolija Micīša, bet visvairāk gan laikam no Žekas – LMR to gadu pirmā vārtsarga Jevgeņija Kartoviščenko. Kad par Rīgas pirmās komandas treneri strādājis čehs Staņislavs Motls...

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp