Pirmā spēļu diena Džakartā ir aizvadīta un par pieredzēto spēles laukumā jau pastāstījuši paši spēlētāji. Ja reiz "skatuve" jeb klaviatūra un dators ir arī mums, tad jāpadalās ar to, ko savā "laukumā" piedzīvojam mēs, žurnālisti.

Draugi, paziņas un tuvinieki šajās dienās uzdevuši klasisko jautājumu: "Kā tad tev iet?" Bieži vien laika trūkuma dēļ nākas atbildēt ar tikpat klasisku atbildi kā "ir ok" vai "nav nekāda vaina".

Varētu šķist, ka zeme ir eksotiska un apkārtējā vide ir nepieredzēta. Tā, protams, ir, tajā pašā laikā, dzīvojot aptuveni 15 minūšu attālumā no galvenās darba vietas jeb arēnas, rutīna piezogas ātrāk nekā gribētos.

Pirmajā "Džakartas pierakstu" publikācijā pastāstīju par, varētu teikt, pirmajiem iespaidiem saistībā ar apkārtējo vidi. Šoreiz centīšos nedaudz detalizētāk atbildēt uz jautājumu, kā tad patiešām mums šeit iet? Katram droši vien sava pieredze, bet padalīšos ar paša pieredzēto pirmajā spēles dienā un arī pirms tās.

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp