/nginx/o/2018/07/19/10921156t1h39f7.jpg)
Ilggadējā Latvijas basketbola valstsvienības kapteiņa Jāņa Blūma kurpēs iekāpis viņa dēls Roberts Blūms, par kuru basketbola sakarā vēl daudz dzirdēsim. Tāds pats darbarūķis kā viņa tēvs. Smagi strādā dienu no dienas, lai pilnveidotu savas prasmes, un ar savu piemēru cenšas pavilkt līdzi ne tikai vienaudžus. Pēc leģendārā Francijas basketbolista Tonija Pārkera pārvaldītajā ASVEL basketbola akadēmijā pavadītas sezonas viņš atgriezies dzimtenē un jau izkarojis vietu "VEF Rīga" komandā. Par laiku Francijā, veikumu U-18 izlasē, tēva ietekmi un citām lietām lasi šajā intervijā.
- Strīdīgajā FIBA Čempionu līgas spēlē izbraukumā pret "Cholet" tieši tev "VEF Rīga" komandā tika uzticēts izdarīt izšķirīgo metienu.
- Tā bija. Tajā spēlē biju iemetis vairākus labus metienus, labi jutu roku, un beigās treneris to pēdējo metienu paredzēja man. Varbūt arī pretinieki to negaidīja. Nebija tālu, lai metiens iekristu, bet diemžēl...
- Bet tas bija tāds tavs metiens, kādus tu vari trāpīt.
- Jā, tieši tādu un no tās puses. Tā ir parocīgā puse, no kuras es nācu, - labā, kreisā kāja un... jā, tas bija tāds metiens, kuru es varēju iemest un bieži arī esmu iemetis.
- Tavs tētis Jānis bija izteikts snaiperis ar ļoti labu trīspunktu metienu, un arī tev ir labs tālmetiens, kas mūsdienu basketbolā ir ļoti svarīgi. Jānis tev palīdzējis izkopt metienu?
- Protams. Kad biju jaunāks, tad deva padomus, kā trenēt metienu. Deva visādus uzdevumus, ieteikumus. Daudz ko no tā esmu ieguvis. Noteikti, ka viņš man iedeva pamatus, bet viss pārējais ir darbs. Viņš ir sniedzis savu ieguldījumu, tāpēc arī man metiens ir viena no stiprajām pusēm. Cenšos attīstīt arī citas dotības.
- Jānis ilgu laiku bija Latvijas izlases kapteinis. Viņš uz valstsvienību rāvās pie pirmās iespējas. Zinu, ka viņš pirmais ieradās uz treniņiem un pēdējais devās prom. Ir Latvijas patriots un, ja nemaldos, autors sauklim "Mūsu zeme - Latvija". Vai šajā ziņā esat līdzīgi?