Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Labākais Latvijas uzbrucējs ir... ar Stenlija kausa gredzenu

Jānis Matulis, Sporta žurnālists
CopyDraugiem X Whatsapp
Teodors Bļugers
Teodors Bļugers Foto: Justs Kravalis/TVNET GRUPA

Uh! Tik grūti kā šoreiz izveidot Latvijas hokeja uzbrucēju topu nav bijis nekad. Ne jau tādēļ, ka visi potenciālie grandi grandētu visās vadošajās pasaules līgās, saņemot vienu atzinību pēc otras. Diezgan dīvaina sezona. Kad daži līderi pārsvarā tikai piespēlē, daži pusē sezonas izskatās paguruši, bet citi tik dragā. Līdz 2024. gada hokeja pavasarim vēl vairāki mēneši, bet Latvijas izlases ģenerālmenedžerim Rūdolfam Kalvītim un galvenajam trenerim Harijam Vītoliņam nenāktu par ļaunu aizbraukt ne tikai uz Šveici. Izlases kandidāti spēlē arī Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Slovākijā, Austrijā, Dānijā un pat NCAA.

Ne tikai faniem, hokeja funkcionāriem, žurnālistiem un hokejistu radiem gribētos, lai latvju uzbrucēji met ripas vārtos katrā spēlē, ir sava kluba rezultatīvākie uzbrucēji un labākie visā līgā. Diemžēl dzīvē tā nav un katram spēlētājam ne tikai visas karjeras, bet pat vienas sezonas mērogā ir gan kāpumi, gan kritumi. Ja kritumi pārāk dziļi, tad vasarā meklē jaunu darba vietu… Kāpumi arī tiek pamanīti, taču varbūt pat mazāk.

Nu bija pēc Tamperes bronzas vesels pulks hokeja ļaužu, kas “sūtīja” latvju puikas uz Eiropas labākajām līgām. Skaudrā realitāte izrādījās daudz skaudrāka par viņu gaidām. No visas mūsu 15 uzbrucēju bandas būtībā tikai viens (!!) saņēma piedāvājumu no labākas līgas nekā pirms Tamperes tas bija. Viens no aktīvākajiem uzbrucējiem pasaules čempionātā Mārtiņš Dzierkals no čehu ekstralīgas dabūja līgumu Zviedrijas SHL. Pārējie palika, kur bijuši, vai pat nesaņēma, mūsuprāt adekvātu piedāvājumu. Ieskaitot izlases kapteini Kasparu Daugaviņu (no Vācijas uz Slovākiju), Latvijas izlases rekordistu pasaules čempionātos (3+8) Rihardu Bukartu, Renāru Krastenbergu un vēl dažu labu.

Katrā ziņā arī laukumā vairāki Tamperes varoņi nav spēlējuši kā Helmuts Balderis sendienās. Dzierkalam Šelefteo 1+0, Rihardam Bukartam Bīlē 1+1, Ronaldam Ķēniņam Lozannā 1+4… Daži – kā Deniss Smirnovs savainojumu dēļ vispār nav spēlējuši. Kā saka kādā pavecā filmā: “Tāda ir sportista dzīve.” Dažs tamperietis šoreiz ārpus mana uzbrucēju Top 20 (iekavās vieta iepriekšējā rangā). Spēlētāju statistika pēc 20. janvāra spēlēm.

20. (-) Filips Buncis “Vasterviks IK”/Vestervīka/Zviedrija-2

(līga, spēles, punkti (vārti+piespēles), lietderība, sodi)

Zviedrija-2, 37, 10 (5+5), -12, 22

26 gadus vecajam jelgavniekam šī ir trešā sezona Eiropā kā leģionāram. Pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā un nomira “Dinamo”, Buncis dabūja darbu slovāku Nitrā. Pērn tur aizvadot pilnu sezonu (53, 11+12) un bija viens no diviem pēdējiem, kurus atskaitīja no Latvijas izlases pirms pasaules čempionāta. Aizvadot abas spēles pret Poliju un Lielbritāniju. Vai Zviedrijas otrā līga (Allsvenskan) ir kāpiens uz augšu, salīdzinot ar Slovākiju? Iespējams. Bet centra uzbrucējus vajag visur. Kādam taču jāuzvar arī iemetienos. Kur Filipam sokas itin labi...

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu