Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris

Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: Nosaukums – jauns. Intriga – ierastā?

Foto: Sanita Ieva Sparāne

Latvijas futbola virslīgai šosezon jauns nosaukums – Latvijas “Tonybet” futbola virslīga. Virslīgā arī jauna komanda – pirmo reizi vēsturē tajā spēlēs “Grobiņas SC”/LFS. Pirms turnīra starta visas desmit komandas ir pie vienas starta līnijas, taču virtuāli katrai no tām jau tiek iezīmēts savs “skrejceļš” un savs finišs. Līdz 5. marta pusnaktij vēl varēja veikt spēlētāju pieteikumus un līdz tam vairāku komandu sastāvi – un līdz ar to izredzes “uz papīra” – mainījās. Un vēl mainīsies, tiklīdz būs nākamais spēlētāju pāreju logs.

Izskatās, ka nemainīsies tikai viens – arī šosezon spēkošanās par titulu (vai atkal starp RFS “un “Riga FC” komandām?), par medaļām un vietu Eiropas kausu izcīņā (vai atkal starp “Valmiera” FC, FK “Auda” un FK “Liepāja”?) būs spraiga un atrisinājums nāks tikai pēdējās (atkal pašā pēdējā?) spēļu kārtās. Vai debitantiem izdosies noturēties virslīgā? Vai labākajam vārtu guvējam atkal izdosies sasniegt 20 gūtu vārtu robežu (pēdējos desmit turnīros tas notika tikai divreiz)? Vai šosezon atkal vairākas nevis divas komandas spēkosies par titulu un vēl kāda komanda “pieteiksies” uz vietu Eiropas kausu izcīņā vai tomēr intriga paliks ierastā? Jau vairākus gadus pirms futbola virslīgas starta jautājumu ir daudz, bet atbildes nav nevienas.

Pirmās kārtas duelis

FK “Auda” pret RFS. Bronzas medaļu ieguvēji (pirmo reizi kluba vēsturē) un 2022. gada Latvijas kausa ieguvēji pret pašreizējiem čempioniem. RFS komanda par vienu trofeju šogad jau spēlēja un to neieguva – Latvijas Superkausa izcīņā pēcspēles 11 m sitienu sērijā zaudēts “Riga FC” komandai. Jo lielāka būs motivācija pirmajā spēlē pret sev neparocīgo pretinieku. 2022. gada sezonā RFS ar FK “Auda” trīs reizes nospēlēja neizšķirti (vienreiz uzvarēja) un toreiz tas būtiski ietekmēja spēkošanos par titulu – no čempiones Valmieras komandas RFS atpalika (un ieņēma 3. vietu) par 9 punktiem un sešus punktus RFS zaudēja spēlēs ar “Audu”. Pagājušajā sezonā čempioni uzvarēja trijās no četrām spēlēm un turklāt diezgan pārliecinoši – pirmajā spēlē bija 0:0, bet tad 2:0, 5:2 un 3:0 RFS labā. FK “Auda” ir jauns galvenais treneris – portugālis Felipe Almeida (pilnā versija – Felipe Žorže Monteiru Almeida). Viņš ir bijis galvenā trenera asistents Stambulas “Fenerbahce”, bija fiziskās sagatavotības treneris FC “Porto” un strādājis mazāk zināmos klubos, taču nav galvenais kādas valsts virslīgā nav bijis. Arī Almeidas palīgi būs viņa tautieši (fiziskās sagatavotības treneri ieskaitot) un tas nozīmē, ka komandas spēlē ienāks portugāļu futbola vēsmas.

Tas nozīmē, ka FK “Auda” sniegums laukumā mainīsies. Tas nenotiks uzreiz vai mēneša laikā, taču tas ir neizbēgami. Cita lieta, kā tas ietekmēs sezonas sākumu. Komandas sastāvu papildināja Latvijas izlases kandidāts vārtsargs Krišjānis Zviedris (pagājušo sezonu Liepājas futbola audzēknis aizvadīja ceturtajā spēcīgākajā Somijas klubā Seinējoki SJK), jelgavnieku bijušais pamatvārtsargs Raivo Stūriņš, kā arī vairāki ārzemju spēlētāji un skaidrs, ka arī portugāļi. Cik kurš no viņiem būs komandai vērtīgs – to rādīs laiks.

Nav jēgas tagad uzskaitīt visus “Audas” (un citu klubu) ārzemju jaunpienācējus, taču skaidrs, ka jau sezonas gaitā vairāki no viņiem kļūs par redzamiem spēlētājiem virslīgā, bet vairākus droši vien pieminēsim reti vai nepieminēsim nemaz. Tā tas ir katru sezonu un tā tas ir ne tikai Latvijas virslīgā. Tāpēc pirms sezonas starta no “Audas” gribu pieminēt tikai Burkinafaso jauniešu izlases pussargu Osmanu Kamara, kurš piedalījās 2023. gada U17 pasaules čempionātā un Āfrikas Nāciju kausa izcīņā. Talantīgs spēlētājs, kurš (tāpat kā citi) acīmredzot saredz mūsu virslīgu kā tramplīnu savā karjerā.

Prom ir vairāki būtiski spēlētāji (vārtsargs Ondoā, Mikuličs, Bretšnaiders, Piteo...), tomēr kodols lielā mērā palicis (ar komandas labāko vārtu guvēju – 10 vārti – pagājušā gada čempionātā brazīlieti Ramiresu priekšgalā) un komanda diezin vai būs vājāka, tacu vai jau kopš paša sezonas sākuma – tas vēl jautājums.

RFS komandā ir saglabājies kodols. Jā, prom pieredzējušie Artūrs Zjuzins un Vitālijs Jagodinskis, taču pagājušajā sezonā abu loma vienmēr vairs nebija tik liela kā agrāk (kaut gan sezonas beigās Jagodinskim tā atkal bija svarīga). Lielākais zaudējums ir serbu uzbrucējs Andrejs Iličs, kurš gan pameta komandu jau pagājušā gada augustā, toties jau jūlijā atgriezās Darko Lemajičs.

Uz ko būs spējīgi jaunpienācēji no ārzemēm un no citiem Latvijas klubiem – piemēram, daugavpilietis Dāvis Cucurs no Daugavpils – to rādīs laiks.

Laiks arī rādīs, cik ātri pēc smagiem savainojumiem un ilgākas pauzes atgūsies (vispirms jau mentāli) Mārtiņš Ķigurs. Katrā ziņā RFS seja laukumā būs daudz atpazīstamāka, arī galvenais treneris ir tas pats (Viktors Morozs) un tas var ļaut jau līdz ar pirmajām spēļu kārtām uzņemt čempionu cienīgu tempu.

Pārējie pirmās kārtas pāri

Pirmās spēļu kārtas, var teikt pat, ka gandrīz līdz komandu iziešanai dabīgos laukumos, arī šogad neļaus izdarīt tālējošus secinājumus. Daudzi, piemēram, paredz, ka grūti šosezon klāsies FS “Jelgava” komandai – vispirms jau tāpēc, ka nākamā sezona pēc tik sekmīgas atgriešanās virslīgā vienmēr ir grūtāka, bet arī tāpēc, ka komandu pameta pamatvārtsargs un pieci ārzemju spēlētāji, kā arī nomainījies galvenais treneris – tagad tas ir ilggadējais Jelgavas komandas spēlētājs (vēl arī pagājušajā sezonā) Valerijs Redjko, kuram tomēr vēl ir maza trenera pieredze virslīgā.

Atgriezies komandā Gļebs Kļuškins, kas noteikti būs pastiprinājums, ir daži jauni ārzemnieki, taču vismaz pašreiz “uz papīra” Jelgavas komanda izskatās vājāka nekā bija pērn. Atliek laukumā pierādīt pretējo un jau pirmajā spēlē ar BFC “Daugavpils”. Daugavpils komanda neilgi pirms čempionāta sākuma pastiprinājās (prom gan ir Cucurs un pagājušā čempionāta komandas labākais vārtu guvējs Valerijs Lizunovs, kā arī Edgars Ivanovs, čehs Jaroslavs Jarustjaks, azerbaidžānis Ramins Nasirli un daži citi, taču atgriezās Raivis Skrebels, vārtsargs Frenks Dāvis Orols, atnāca gambiešu pussargs Fofana).

Arī Daugavpils komanda “uz papīra” pašreiz izskatās vājāka nekā bija pērn, Jelgavas un Daugavpils komandas pirmajā kārtā tiksies savā starpā Jelgavā un tā iepriekš minēto iemeslu dēļ arī solās būt spēle ar intrigu (turklāt pērn komandas sadalīja punktus uz pusēm). Pagājušās sezonas pieredzējušākie virslīgas spēlētāji Valerijs Afanasjevs (rekordists aizvadīto spēļu skaita ziņā virslīgas vēsturē – 487 spēles) no Daugavpils un Valerijs Redkjo laukumā šosezon netiksies – Redjko tagad ir Jelgavas komandas galvenais treneris un viņam tā būs debija virslīgā šādā lomā (kādu laiku bija galvenā trenera aizvietotājs, taču tas ir pavisam kas cits).

Jau ierasts, ka pirms sezonas daudz spēlētāju ir FK “Liepāja” rindās un tad daļa no tiem tiek aizdoti. Galvenais treneris Tamazs Pertija iesaistīja komandā gan sev vēl kopš Valmieras laika labi zināmus spēlētājus (Silagadze, Falls...), gan savus tautiešus gruzīnus, gan citus ārzemniekus.

Nevar nepiekrist Pertijam, ka būs nepieciešams laiks, kamēr viņa futbola orķestris saspēlēsies. Tas lielā mērā būs atkarīgs arī no pieredzējušā pussarga Artūrs Zjuzina – ja viņu nevajās savainojumi, tad orķestrim būs lielisks diriģents.

Liepājniekiem pirmā spēle būs mājās ar Tukuma komandu, kurai ir tendence pastiprināsies sezonas gaitā. Pašreiz tukumnieku rindās ir tikai četri ārzemnieki, taču tas nenozīmē, ka liepājniekus gaida pastaiga. Pirmo kārtu spēlēs pastaiga nemēdz būt nevienam! Redzēsim, kā Tukuma komandā iekļausies jau minētais daugavpilietis Ļizunovs.

Debitanti pret favorītiem un Superkausa ieguvējiem. “Grobiņas SC/LFS” pret “Riga FC”. Čempionāta priekšvakarā virslīgas jaunpienācēji pastiprinājās ar pieciem spēlētājiem no FK “Liepāja”, kā arī vēl ar dažiem futbolistiem (pazīstamākie ir Jānis Krautmanis, Kristers Čudars un Roberts Meļķis) un komanda pilnīgi noteikti kļuva spēcīgāka.

Grobiņas komandas galvenais treneris Viktors Dobrecovs pēc astoņu gadu pārtraukuma atkal ir virslīgā un viņš ir viens no tikai trim pašreizējiem virslīgas klubu treneriem, kas šajā amatā jau ir bijuši Latvijas čempioni (2015. gadā ar FK “Liepāja”; pārējie divi – Viktors Morozs ar RFS un Jurģis Kalns ar “Valmiera FC”). “riga FC” ir jauns galvenais treneris – bijušais FK “Auda” galvenais treneris soms Simo Valakari. “Rīdzinieku” rindās pārmaiņu nav īpaši daudz (uzkrītošākā prombūtne – soma Mikaela Soisalo aiziešana uz Ungārijas klubu “Puskas AFC”). Par jaunpienācējiem runāsim vēlāk.

Vēl vienā pirmās kārtas spēlē FK “Metta” tiksies ar eksčempioni “Valmiera FC” komandu. Valmieras komanda izskatās spēcīgāka nekā bija pērn vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmais – tās rindās nav notikušas tik lielas pārmaiņas. Otrais – ierindā atgriezušies visi (uz atgriešanās ceļa Kristers Penkevics), kuri savainojumu dēl maz spēlēja pērn (vispirms jau Renārs Varslavāns, Džibrils Gejs un Žeremijs Porsans Klemente).

Pirms paša čempionāta sākuma atnāca pieredzējis vārtsargs Dāvis Ošs, pirmssezonas spēlēs labi sevi apliecināja Kongo izcelsmes francūzis pussargs Džeisons Bajambula. Metiešu rindas pameta centra aizsargi Normunds Uldriķis (tagad FK “Liepāja”) un lietuvietis Kristups Keršis (Šauļos), taču ir arī jaunpienācēji un tajā skaitā ārzemnieki. Bet galvenais ir tas, ka FK “Metta” rindās atkal parādīsies jauni un talantīgi futbolisti. Tā jau ir šīs komandas firmas zīme (komandas vidējais vecums ir 20,1 gadi; jaunāka komanda pirms čempionāta starta ir tikai Tukumā – 19,8 gadi, bet tik pat jauna komanda ir Daugavpilī).

Sāksies sezona, tiks aizvadītas pirmās spēles un pirmās spēļu kārtas, būs pirmie atklājumi un pirmās vilšanās. Kurš no jaunajiem ārzemniekiem pirmais un visspilgtāk sevi apliecinās? Iespējams, ka viņš te nemaz nav pieminēts...

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu