RFS komandā ir saglabājies kodols. Jā, prom pieredzējušie Artūrs Zjuzins un Vitālijs Jagodinskis, taču pagājušajā sezonā abu loma vienmēr vairs nebija tik liela kā agrāk (kaut gan sezonas beigās Jagodinskim tā atkal bija svarīga). Lielākais zaudējums ir serbu uzbrucējs Andrejs Iličs, kurš gan pameta komandu jau pagājušā gada augustā, toties jau jūlijā atgriezās Darko Lemajičs.
Uz ko būs spējīgi jaunpienācēji no ārzemēm un no citiem Latvijas klubiem – piemēram, daugavpilietis Dāvis Cucurs no Daugavpils – to rādīs laiks.
Laiks arī rādīs, cik ātri pēc smagiem savainojumiem un ilgākas pauzes atgūsies (vispirms jau mentāli) Mārtiņš Ķigurs. Katrā ziņā RFS seja laukumā būs daudz atpazīstamāka, arī galvenais treneris ir tas pats (Viktors Morozs) un tas var ļaut jau līdz ar pirmajām spēļu kārtām uzņemt čempionu cienīgu tempu.
Pārējie pirmās kārtas pāri
Pirmās spēļu kārtas, var teikt pat, ka gandrīz līdz komandu iziešanai dabīgos laukumos, arī šogad neļaus izdarīt tālējošus secinājumus. Daudzi, piemēram, paredz, ka grūti šosezon klāsies FS “Jelgava” komandai – vispirms jau tāpēc, ka nākamā sezona pēc tik sekmīgas atgriešanās virslīgā vienmēr ir grūtāka, bet arī tāpēc, ka komandu pameta pamatvārtsargs un pieci ārzemju spēlētāji, kā arī nomainījies galvenais treneris – tagad tas ir ilggadējais Jelgavas komandas spēlētājs (vēl arī pagājušajā sezonā) Valerijs Redjko, kuram tomēr vēl ir maza trenera pieredze virslīgā.