Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: Paolo Nikolato pirmais solis. Iepazīšanās

No Latvijas "Tonybet" virslīgas klubiem izlasē ir uzaicināti 14 spēlētāji (patiesībā pat 15, jo tikai savainojuma dēļ nav "Riga FC" centra aizsarga Antonija Černomordija, bet aizstāja viņu Vitālijs Jagodinskis, kurš tikai pēc pagājušās sezonas no RFS devās uz Bulgārijas klubu "Pirin" un Blagojevgradas komandā paspēja aizvadīt tikai trīs spēles Bulgārijas futbola virslīgā). Cik to būs nākamreiz – to jaunais izlases galvenais treneris vēl nezina. Viņš vēl tikai iepazīst arī virslīgas spēlētājus. Attiecībā uz virslīgas spēlētāju iesaistīšanu izlasē Paolo Nikolato nostāja ir ļoti vienkārša – labs sniegums kluba sastāvā virslīgas spēlēs ir iemesls uzaicināt futbolistu izlasē. Proti – virslīgas klubu līmenis ir pietiekami augsts, lai labākie pamatsastāva spēlētāji tiktu uzaicināti piedalīties izlases treniņos, un tāpēc nebūs liels pārsteigums, ja jau nākamajā izlases sabraukumā parādīsies arī jauni vārdi. Trenerim nav svarīgi, cik gadu ir futbolistam, – visu izsaka tikai viņa sniegums laukumā un darbs treniņos. Labs bija izlases trenera salīdzinājums ar apaļajām slīdošajām durvīm – proti, tiem, kuri ir iekšā, jābūt gataviem tur palikt, bet tiem, kuri ir pie durvīm, ir jācenšas iekļūt iekšā.

Tā nu sanāk, ka esmu darbojies ar visiem Latvijas izlases galvenajiem treneriem kopš Latvijas izlases atjaunošanas. Ar lielāko daļu bija cieša sadarbība (Jānis Gilis, Revazs Dzodzuašvili, Aleksandrs Starkovs, Garijs Džonsons, Jurijs Andrejevs, Marians Pahars…), ar citiem ne tik cieša, daži pie izlases stūres nebija ilgi, bet mūsu izlase kopš kāda laika bija kā "slēgtā zona" masu medijiem. Plus vēl (jeb pirms tam un arī vēlāk) "Daugavas" meistarkomandas galvenais treneris Jānis Skredelis, viņa palīgs Georgs Gusarenko, Viktors Ņesterenko, Vadims Ulbergs, Jurijs Popkovs un vairāki citi treneri, ar kuriem sarunās par futbolu pavadītas neskaitāmas stundas. Viņiem visiem kopīgs ir viens – nevienam no viņiem nebija burvju nūjiņas, lai acumirklī pārvērstu komandu.

Nav tādas burvju nūjiņas arī Paolo Nikolato.

Tieši tāpēc pašreiz nav iespējams pateikt, kā spēlēs Latvijas izlase. Runa ir ne tik daudz par kvalitāti (spēlētāji taču palikuši tie paši), bet par stilu. Treneris ir redzējis ap divdesmit Latvijas izlases un virslīgas spēļu, ir bijis jau vairākās spēlēs klātienē šajā virslīgas sezonā, un klātienē viņš tikai tagad sāk iepazīt futbolistus. Atslēgas vārds te ir klātienē. Izlases spēles stils, tā sauktā taktiskā shēma jeb spēlētāju izvietojums laukumā būs atkarīgs no tā, kādi spēlētāji ir Nikolato rīcībā – proti, spēlētāju prasmēm tiks pakārtots to izvietojums laukumā, nevis otrādi. Taktiskā shēma kā tāda (3-4-3 vai 3-1-4-2, vai 3-5-2, vai jebkurš cits variants) nav panaceja, tā pati par sevi neko nenodrošina, ja tavā rīcībā nav tai katrā pozīcijā atbilstošu spēlētāju. Tikpat svarīgi ir arī prast maksimāli lietderīgi izmantot spēlētājus tā, lai pēc iespējas labāk izpaustos viņu labākās īpašības, un tas ir panākams tikai ar laiku. Turklāt arī pretinieki ir dažādi – nevar taču vienādi spēlēt, piemēram, pret Vācijas un pret Lihtenšteinas izlasi. Spēlēs ar Kipru un Lihtenšteinu mēs diezin vai ieraudzīsim kaut ko kardināli jaunu, Paolo Nikolato un viņa palīgiem gluži vienkārši vēl nebūs pietiekami daudz informācijas. Varbūt saskatīsim kādas jaunas nianses. Nākamajā reizē – Baltijas kausa izcīņas spēlēs 8. un 11. jūnijā – jau cerēsim ieraudzīt kaut ko vairāk, taču arī tā vēl būs tikai iepazīšanās turpināšana, kaut gan jau ar daudz pilnīgāku iespaidu (arī virslīgā jau būs aizvadītas 17 spēļu kārtas – pilnīgi pietiekami, lai redzētu visus potenciālos izlases kandidātus vietējos klubos).

"Mana filozofija ir sākt nevis ar sistēmu, bet ar spēlētājiem, taktisko sistēmu pielāgojot spēlētāju stiprākajām pusēm. Latvijas izlasē tas būs ļoti svarīgi, jo mūsu rīcībā nav pasaules labāko spēlētāju. Jāizvēlas labākie spēlētāji valstī, jānosaka labākie komandā, jāizpēta nākamais pretinieks un tikai tad jāizvēlas spēles zīmējums jeb taktiskā shēma. Tāpēc tas, kā mēs spēlēsim, var mainīties no spēles uz spēli. Galvenais ir uzdrošināties veikt pārmaiņas un nebaidīties no izaicinājumiem, pieņemt tos, jo tas palīdzēs augt," tikšanās reizē ar masu medijiem teica Paolo Nikolato. Kaut kas daudzkārt lasīts… Grāmatās par pasaules labākajiem futbola treneriem. Viņiem arī nav burvju nūjiņas, viņiem ir tikai daudz lielāka un arī pasaules labāko futbolistu izvēle.

Izlases rindās atgriezušies pieredzējušie Vitālijs Maksimenko, Vitālijs Jagodinskis, Artūrs Zjuzins un vārtsargs Pāvels Šteinbors. Abi pēdējie tika izraidīti no izlases par disciplīnas pārkāpumu. Bez iespējas atgriezties. Gan jau, ka Paolo Nikolato bija par to informēts (viņam bija saruna ar izlases bijušo galveno treneri Daini Kazakeviču), taču viņu neinteresē tas, kas ir bijis pagātnē, un viņš izdarīja to, ko vajadzēja izdarīt izlases iepriekšējam galvenajam trenerim – proti, viņš dos iespēju spēlētājiem pierādīt, ka viņi ir cienīgi būt izlasē, ka viņi ir vajadzīgi komandai, un tās jau būs pašu spēlētāju rūpes, kā to paveikt. Neviens te nav "svētais", taču ne Artūrs, ne Pāvels, ne kāds cits nav arī ļaunprātīgi un sistemātiski režīma pārkāpēji.

Šaubos, vai vēl kāds vairāk par viņiem pašiem pārdzīvoja par notikušo.

Izskatās, ka Latvijas futbola izlase vairs nebūs arī "slepena komanda" vai "slēgtā zona", tās spēlētājiem un galvenajam trenerim (kā arī trenera palīgiem) būs daudz brīvāka piekļūšana, izlase kļūs daudz atvērtāka.

Kad atnāk jauns galvenais treneris, tad pārmaiņas ir neizbēgamas. Paolo Nikolato un viņa palīgiem pārmaiņām ir nepieciešams laiks. Lai labāk iepazītu spēlētājus, lai noteiktu spēlētāju kodolu jeb līderus, ap kuriem tiks veidots viņa komandas modelis. "Tonybet" virslīgas spēlētājiem, īpaši tiem, kuri pašreiz nav uzaicināti izlasē, tas ir pateicīgs laiks – tiec sastāvā, ej laukumā un pierādi, ka tevi arī jāaicina piedalīties izlases treniņos. Jauna un šajā gadījumā mūsu futbolistiem sveša trenera kļūšanai par galveno treneri ir viens liels pluss – viņš darbu sāks no "tīras lapas", viņam nav iesakņojušies nesatricināmi stereotipi (viedokļi) par to vai citu futbolistu, viņam nav "melnā saraksta", viņš visus vērtēs pats (līdzīgi bija, piemēram, arī kad atnāca Dzodzuašvili – viņš ik pa laikam pārsteidza ar dažu spēlētāju uzaicināšanu izlasē, un viens no tādiem spēlētājiem bija Māris Verpakovskis…).

Būs interesanti. Cerams, arī spēlētājiem. Un būs nepieciešams laiks un pacietība. Gan mums, gan spēlētājiem.