/nginx/o/2024/04/14/16004485t1hb2ad.jpg)
Tiem, kas lasa tikai virsrakstus vai pāris pirmās rindkopas, uzreiz pateikšu, ka gan Arturs Irbe der (derēja!) NHL, gan Elvis Merzļikins der un ir arī nepieciešams Latvijas izlasē šā gada pasaules čempionātā. Punkts. Ar to arī abu vārtsargu aizstāvēšanu es varētu beigt. Ja strīds (stāsts?) par Irbes derēšanu/nederēšanu NHL ir beidzies ar pārliecinošiem praktiskiem pierādījumiem, tad Merzļikina lietā ogles vēl stipri karstas…
Šķiet, tas bija 1992. gada ziemas olimpisko spēļu laikā, kad kolēģis Albērvilā bija sadabūjis kādu amerikāņu avīzi ar karsto “ziņu” par Irbi. Tiem jaunekļiem un jaunavām, kas tos gadus Latvijā nav piedzīvojuši, var ļikties, kas gan tur sarežģīts: ieliec, lai māte google pameklē, ko tad Amerikā domā par Irbi. Negribu melot, bet man šķiet, ka 1992. gada februārī rietumu avīzes Rīgā vēl nebija nopērkamas. Toties rietumnieciski orientētā “Diena” savā reklāmas lapelē, kas rotāja avīžu kioskus, pacentās pārdot šo ekstra “ziņu” par Irbi. Ka Irbe neder NHL! Kas patiesībā bija kāda amerikāņu žurnālista viedoklis.
Mums Irbe tad bija divkārtējais pasaules čempions, 1990. gada pasaules čempionāta labākais vārtsargs, Amerikā – maza auguma austrumeiropietis no PSRS, kuram nav izredžu spēlēt NHL. Jo tik maza auguma (1,75 m) vārtsargi NHL vienkārši nespēlē! Turklāt Kanzassitijā (fārmklubs IHL) un vēl jo vairāk Sanhosē “Sharks”, kas bija jauna komanda NHL, Arturam diez ko arī spēle nemaz nevarēja iet no rokas. Komanda vāja, Irbes cipari – 86,8% atvairītu metienu, 4,46 vidēji ielaistas ripas ik spēlē… Tie daudz labāki nevarēja būt arī abiem pamatvārtsargiem Džefam Heketam (89,2/3,84) un Jarmo Milisam (86,7/5,02). Jo “Sharks” bija miskaste. Pirmā sezona NHL… Nezinu, vai Arturs noticējis, ka tā lapele nebija mans roku darbs, jo biju taču “Dienas” sporta nodaļas vadītājs… Izrādījās, ka Irbe ļoti labi der NHL, tur nospēlējot 14 sezonas.
/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)