Duplantis labo sev piederošo pasaules rekordu kārtslēkšanā

Duplantis ar pirmo mēģinājumu pārvarēja latiņu, kas bija novietota 6,24 metrus augstu. Iepriekšējo pasaules rekordu 6,23 metri Duplantis sasniedza pagājušā gada septembrī Dimanta līgas finālsacensībās.

Pirms tam zviedrs ar pirmajiem piegājieniem arī pārvarēja 5,62 un 5,82 metrus, kā arī sešu metru augstumā novietoto latiņu.

Otro vietu kārtslēkšanā ar 5,82 metriem ieņēma amerikānis Sems Kendrikss, bet trešais ar 5,72 metriem bija Ķīnas pārstāvis Huans Bokai.

1500 metros trešais labākais rezultāts vēsturē padevās etiopietei Gudafai Cegajai, kura finišēja trīs minūtēs un 50,30 sekundēs. Otrā, atpaliekot nepilnas trīs sekundes, bija Birke Hajloma no Etiopijas, kamēr trešo vietu izcīnīja vēl viena Etiopijas pārstāve Vorkneša Mesele.

Vīriešiem 100 metru sprintā, veicot distanci 10,13 sekundēs, pirmo vietu ieņēma amerikānis Kristians Kolmens, kurš apsteidza savu tautieti Fredu Kerliju par 0,04 sekundēm. Jamaikas sprinteris Akīms Bleiks piekāpās uzvarētājam 0,07 sekundes un bija trešais.

Augstlēkšanā ar pārvarētiem 2,27 metriem uzvaru izcīnīja amerikānis Šelbijs Makevens, kuram otrajā vietā ar tādu pašu rezultātu sekoja katarietis Mutazs Baršims, bet labāko trijnieku ar 2,24 metriem noslēdza Jaunzēlandes pārstāvis Hemišs Kers.

Sieviešu konkurencē lodes grūšanā Ķīnas sportiste Lidzjao Guna sasniedza 19,72 metrus un ieņēma pirmo vietu, atstājot aiz sevis jaunzēlandieti Medisonu Lī Vešu, kura, sasniedzot 19,63 metru atzīmi, tika pie jauna personīgā rekorda. Trešā ar 19,62 metrus tālu mēģinājumu bija ASV pārstāve Čeisa Džekosone.

400 metru sprintā ātrākā bija Dominikānas republikas sprintere Merileidija Paulino, kura finišēja 50,08 sekundēs. Otrā, atpaliekot 0,21 sekundi, bija poliete Natālija Kačmareka, bet ASV sportiste Britona Vilsone piekāpās otrās vietas ieguvējai teju sekundi un bija trešā.

100 metru barjerskrējienā Tokijas olimpisko spēļu uzvarētāja Puertoriko sportiste Hasmine Kamačo-Kvina finišēja 12,45 sekundēs un bija ātrākā. Bahamu salu pārstāve Devina Čārltona zaudēja 0,04 sekundes un bija otrā, bet trešo vietu ieņēma francūziete Sirēna Samba-Majela, kura distanci veica 12,55 sekundēs un sasniedza jaunu Francijas rekordu.

Diska mešanā uzvaru svinēja amerikāniete Valērija Olmena, raidot disku 69,80 metru tālumā. Viņa par teju metru apsteidza otrās vietas ieguvēju kubieti Jaimi Peresu, kuras mestais disks sasniedza 68,83 metrus. Labāko trijnieku noslēdza Ķīnas sportiste Fena Biņa (67,07 metri).

5000 metru skrējienā pirmo vietu izcīnīja etiopietis Lameha Girma, kurš distanci veica 12 minūtēs un 58,96 sekundēs. Otrais, zaudējot nepilnu minūti, bija kenijietis Nikolass Kipkorirs, bet Bahreinas pārstāvis Birhanu Balū ierindojās trešajā pozīcijā.

Trīssoļlēkšanā portugālis Pedru Pikārdu ar 17,51 metru sasniedza labāko rezultātu, Burkinafaso trīssoļlēcējs Igo Fabriss Zango ar 17,12 metriem ieņēma otro vietu, kamēr trešais ar 16,82 metriem bija ķīnietis Su Veņs.

200 metru sprintā ātrākā bija austrāliete Torija Lūisa, kura finišēja 22,96 sekundēs. ASV sprintere Šakarri Ričardsone piekāpās 0,03 sekundes un bija otrā, bet trešā, zaudējot 0,05 sekundes bija vēl viena ASV pārstāve Tamara Klārka.

Savukārt 800 metru skrējienā vīriešiem uzvaru svinēja kanādietis Marko Arops, kurš distanci veica minūtē un 43,61 sekundē, sasniedzot labāko rezultātu šosezon pasaulē. Otrais, atpaliekot 0,05 sekundes, bija kenijietis Viklifs Kinjamals, bet botsvānietis Tšepiso Maslela finišēja minūtē un 43,88 sekundēs un tika pie jauna personīgā rekorda.

3000 metru šķēršļu skrējienā pirmās divas vietas ieņēma Kenijas pārstāves Beatrise Čepkoeča un Feita Čerotiča, Čepkoečai veicot distanci astoņās minūtēs un 55,40 sekundēs, kamēr tautiete viņai piekāpās desmit sekundes. Trešā, zaudējot jau vairāk kā 15 sekundes, bija Ugandas pārstāve Peruta Čemutaja.

Vīriešiem 110 metru barjerskrējienā amerikānis Daniels Robertss finišēja 13,11 sekundēs, apsteidzot savu tautieti Kordelu Tinču par 0,05 sekundēm, kamēr trešais, zaudējot vēl 0,01 sekundi, bija japānis Šansuke Izumija.

Šosezon Dimanta līgā iecerēti 15 posmi ar finālposmu septembra vidū Briselē.