:format(webp)/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Zaudējot Vācijas izlasei ar 1:8, Latvijas komanda būtiski samazinājusi savas izredzes braukt uz Prāgu, kur plānoti ceturtdaļfināli. Teorētiski mums iespēja vēl ir, bet tad svētdien jāuzvar Slovākija, kā arī kaut kas jāatņem zviedriem un amerikāņiem. Vai šai komandai tas ir pa spēkam? Kamēr spēles nav zaudētas, cerēt varam.
Kad pasaules čempionāta grupu turnīri tuvojas pusei, žurnālistiem laiks rēķināt variantus. Vai pienācis laiks intensīvāk interesēties par ceturtdaļfināliem un pusfinālu, vai arī jāgatavo bērītis atpakaļskrējienam uz mājām. Re, vācieši smagi norāvās pa muti no zviedriem un amerikāņiem – abas reizes 1:6. Varētu likties, ka viņu nometnē valda pesimisma kungs, bet... dzīvē viss ir citādāk.
Skaidrs, ka šīs sešripu barankas vāciešiem negaršo, taču, kā pirmsspēles sarunās ar Latvijas žurnālistiem bieži piemin Raimonds Vilkoits, globāli... Vācija varēja pat atļauties zaudēt Harija Vītoliņa brigādei. Jo viņiem globāli ļoti svarīga ir 6:4 uzvara pret Slovākiju. Pieskaitot šiem trim punktiem klāt potenciālās vāciešu trīs trīspunktu uzvaras pret Franciju, Kazahstānu un Poliju, tie ir akurāt ducis punktu. Kas reāli nodrošina spēlēšanu ceturtdaļfinālā. Aprēķini veikti pirms 1:8, nu jau Vācija var dabūt 15 punktus.
Savukārt Latvijai globāli un gandrīz vai obligāti bija jāņem trīs punkti no Vācijas, bet... ar to var nepietikt Kārļa tilta apskatei Prāgā pasaules čempionāta dalībnieku statusā. Septiņi plus trīs joprojām ir desmit, ar ko ir par maz. Līdz mačam ar Latviju Slovākijai vajadzētu jau būt 11 punktiem, pie pieciem klāt trīspunkti no Polijas un Francijas. Un tas nozīmē tikai vienu: ka izšķirošajai cīņai par ceturtdaļfinālu jānotiek 19. maijā, laukumā pretī stājoties Latvijas un Slovākijas izlasēm. Ar obligātu piebildi: ja netiek izspēlēti mums labvēlīgi scenāriji kā pērn Rīgā, kad slovākus paklupināja kazahi, bet Šveices galvenais treneris Patriks Fišers ar mums uzspēlēja draudzības spēli.