Foto ⟩ Laksa, Skujiņš un Porziņģis atzīti par Latvijas gada labākajiem sportistiem

Ceremonijā Rīgas Cirkā par 2024. gada labāko sportistu tika atzīti divi sportisti - Parīzes olimpiskajās spēlēs piekto vietu un pasaules čempionātā ceturto vietu grupas braucienā ieņēmušais Skujiņš un Nacionālās basketbola asociācijas čempions Porziņģis.

Viņu konkurenti bija hokejists Uvis Balinskis, 3x3 basketbolists Nauris Miezis un biatlonists Andrejs Rastorgujevs. 

Foto: Porziņģis ar "Celtics" komandu Bostonā piedalās NBA čempionu parādē

Par gada sportisti kļuva Latvijas izlases un Itālijas vienības Skio "Famila" basketboliste Kitija Laksa, kura 2024. gadā kopā ar Stambulas "Fenerbahce" komandu izcīnīja uzvaru Eirolīgā un Turcijas čempionātā.

Viņas konkurentes bija biatloniste Baiba Bendika, kamaniņu braucēja Elīna Ieva Bota, distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka un tenisiste Aļona Ostapenko.

Par gada paralimpisko sportisti kļuva Parīzes paralimpisko spēļu čempione šķēpmešanā F-55 veselības grupā Diāna Krūmiņa, atkārtojot 2016. gada spēļu Riodežaneiro sasniegumu. Viņas kontā Parīzē arī ceturtā vieta diska mešanā.

Viņas konkurentes bija šāvēja Margita Kanopka un loka šāvēja Ieva Melle.

Par gada paralimpisko sportistu kļuva divkārtējais Parīzes paralimpisko spēļu čempions paraiejādē Rihards Snikus ar zirgu "King of the Dance", uzvarot gan individuālajās sacensībās, gan individuālajās sacensībās, gan brīvā stila disciplīnā "Grade I" grupā.

Ar viņu konkurēja vieglatlēti Aigars Apinis un Emīls Dzilna.

Par gada sportistiem tehniskajos sporta veidos kļuva rallija ekipāža pilots Mārtiņš Sesks un stūrmanis Renārs Francis. Viņi 2024. gadā teicami debitēja pasaules čempionātā rallijā (WRC), sagādājot pēdējo gadu lielāko pārsteigumu WRC sacensībās, WRC Latvijas posmā uzvarēja divos ātrumposmos, to paveicot pirmo reizi Latvijas rallija vēsturē.

Ar viņiem konkurēja motokrosa ekipāža Daniels Lielbārdis/Bruno Lielbārdis, spīdvejists Andžejs Ļebedevs, ūdens motosportists Nils Slakteris un autosportists Tomass Štolcermanis.

Nominācijā "Gada sporta mazā komanda" uzvarēja Eiropas čempioni pludmales volejbolā Mārtiņš Pļaviņš un Kristiāns Fokerots, kuri izcīnīja arī trešo vietu pludmales volejbola profesionālās tūres (BPT) "Elite 16" posmā Riodežaneiro.

Kopā ar viņiem balvai bija nominēti 3x3 basketbolisti Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis, Francis Lācis un Zigmārs Raimo, kā arī pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova, kuras iepriekš tika atzītas par Latvijas gada labāko pludmales volejbola duetu.

Nominācijā "Gada sporta komanda vai profesionālais sporta klubs" uzvaras laurus plūca futbola klubs RFS, kas kļuva par valsts čempioni, izcīnīja Latvijas kausu un iekļuva UEFA Eiropas līgas grupas turnīrā.

RFS konkurenti aizvadītajā gadā bija basketbola klubs "Rīgas Zeļļi", Latvijas vīriešu hokeja izlase un Latvijas U-20 volejbola izlase.

Par gada sporta treneri kļuva RFS komandas galvenais treneris Viktors Morozs.

Viņa konkurenti bija Latvijas vīriešu 3x3 basketbola izlases treneris Raimonds Feldmanis, pludmales volejbola treneris Mārtiņš Pļaviņš, Latvijas vīriešu hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš un Riharda Snikus trenere paraiejādē Agnese Rozīte.

Gada jaunatnes sporta trenera balvu, kuras ieguvēju nosaka Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome, ieguva BMX riteņbraucējas Veronikas Monikas Stūriškas treneris Ģirts Kātiņš, kurš ar jauniešiem strādā jau vairāk nekā 15 gadus.

Par "Gada uzlecošo zvaigzni" tika atzīts 2024. gada Eiropas čempions pārī ar Mārtiņu Pļaviņu pludmales volejbolists Kristiāns Fokerots, kurš kopā ar Gustavu Auziņu uzvarēja arī Eiropas U-20 čempionātā.

Viņš apsteidza kalnu slēpotāju Dženiferu Ģērmani, kārtslēcēju Valteru Kreišu, autosportistu Tomasu Štolcermani un BMX frīstailistu Ernestu Zēboldu.

Par gada sporta žurnālistu komandu Artūra Vaidera fonds atzina tīmekļa vietnes "Delfi.lv" sadaļas MVP autoru kolektīvu, kurā strādā Ingmārs Jurisons, Almants Poikāns, Jānis Freimanis, Selīna Puķe un Jānis Bendziks. Balva pasniegta par tēmu daudzveidību, analītisko pieeju, dziļumu un aktualitāti.

Par "Gada pašvaldību sportā" tika atzīta Rīgas valstspilsēta, kur aizvadītajā gadā noritēja Rīgas maratons, notika olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīri basketbolā un hokejā, tika sarīkots pasaules rallija čempionāta (WRC) ātrumposms, kā arī notika spīdveja "Grand Prix" seriāla posms.

Uz balvu pretendēja arī Jelgava valstspilsēta, Madonas novads, Liepājas valstspilsēta un Siguldas novads.

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ikgadējā konkursa "Gada sporta skolotājs" uzvarētāju kļuva Rīgas 49.vidusskolas sporta skolotāja, klases audzinātāja, veselības un fizisko aktivitāšu mācību jomas vadītāja madoniete Iveta Caune.

Finālistu vidū šajā nominācijā bija arī Arvis Sprude no Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas un Argita Džeriņa no Rīgas Juglas vidusskolas.

Nominācijā "Gada ģimene sportā" uzvarēja Trepšu ģimene no Mārupes. Trepšu ģimene ir aizrautīgi hokeja fani, desmitgadīgo Rūdolfu uz pirmo hokeja spēli aizvedot jau astoņu mēnešu vecumā. Rūdolfs šobrīd, neskatoties uz savu diagnozi - autiskā spektra traucējumi, mācās Mārupes ģimnāzijā un trenējas Rodrigo Laviņa hokeja skolā.

Savukārt balvu "Mūža ieguldījums sportā", kuras ieguvējs bija zināms jau iepriekš, saņēma ložu šaušanas treneris Zigfrīds Markainis, kurš ir ilggadējais Tukuma Sporta skolas treneris un kura audzēknis Lauris Strautmanis startēja Parīzes olimpiskajās spēlēs.

Ceremonijas laikā tika paziņoti laureāti 15 nominācijās.

Uzvarētāji desmit nominācijās tika noteikti, ņemot vērā tautas balsojumu, kas veidoja 25% no kopējā balsojuma, žūrijas vērtējumu (25%), akreditēto sporta žurnālistu balsojumu (25%), un 15 sportistu, kuri nebija nominēti nevienai no balvām, viedokli (25%).

Šīs nominācijas ir: "Gada uzlecošā zvaigzne", "Gada pašvaldība sportā", "Gada sporta treneris", "Gada paralimpiskā sportiste", "Gada paralimpiskais sportists", "Gada sporta komanda vai profesionālais sporta klubs", "Gada sporta mazā komanda", "Gada sportists tehniskajos sporta veidos", "Gada sportiste", "Gada sportists".

Uzvarētājus vēl piecās nominācijās noteica citas institūcijas. Gada jaunatnes sporta treneri nosaka Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome, uzvarētāju nominācijā "Gada ģimene sportā" - Bērnu slimnīcas fonds, gada sporta žurnālistu vai fotogrāfu - Artūra Vaidera fonds, gada sporta skolotāju - Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet balvu par mūža ieguldījums sportā piešķir žūrija, un tā ir vienīgā, kas zināma pirms ceremonijas.

Visiem laureātiem balvās tika mākslinieka Artūra Analta veidotais piecus kilogramus smagais apzeltītais ķieģelis.

Ceremoniju vadīja Kaspars un Rūta Dvinski.

2023. gadā par Latvijas labākajiem sportistiem tika atzīti skrējēja Agate Caune un Latvijas hokeja izlases vārtsargs Artūrs Šilovs.

"Trīs zvaigžņu balvu" organizē Latvijas Olimpiskā komiteja sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.