Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās startēs trīs Latvijas sportisti

Kreišs ar šosezon kārtslēkšanā laboto Latvijas rekordu 5,82 metri ieņem sesto vietu Eiropas šīs sezonas rangā, Jansone ar 1,86 metriem augstlēkšanā Eiropas rangā ieņem 32. vietu, bet Caune 3000 metros ar rezultātu astoņas minūtes un 58,33 sekundes - 45.vietu.

Kreišs un Jansone ir Eiropas čempionātu debitanti, bet Caune 2023.gadā Stambulā 3000 metru skrējienā ar rezultātu astoņas minūtes un 56,88 sekundes, kas tobrīd bija Latvijas U-20 rekords, ierindojās 11.vietā.

Par Eiropas čempionu PSRS izlases sastāvā 1972.gadā 3000 metru distancē ir kļuvis Juris Grustiņš (8:02,85), 1975.gadā 4x2 apļu stafetē - Inta Kļimoviča un Ingrīda Barkāne, 1983. (20,56 m) un 1984.gadā (20,84 m) lodes grūšanā - Jānis Bojārs, 1986.gadā ar jaunu pasaules rekordu telpās 17,54 metri - Māris Bružiks, kurš vēlreiz uzvarēja 1996.gadā (16,97 m), un 1990.gadā - 60 metru barjerskrējienā - Igors Kazanovs (7,52).

Kazanovs ir Latvijas titulētākais vieglatlēts Eiropas meistarsacīkstēs telpās, jo zem Latvijas karoga viņš uzvarēja arī 1992. (7,55), 1996. (7,59) un 1998.gadā (7,54).

Pavisam PSRS izlases sastāvā Latvijas vieglatlēti ir izcīnījuši septiņas zelta, divas sudraba un trīs bronzas medaļas.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izcīnītas piecas zelta un divas sudraba medaļas.

Par uzvarētāju 2000.gadā kļuva arī Staņislavs Olijars, uzvarot 60 metru barjerskrējienā (7,50) un divus gadus vēlāk tiekot pie sudraba medaļas šajā disciplīnā (7,51), bet otru sudraba medaļu šajā disciplīnā 1996.gadā izcīnīja Guntis Peders (7,65), ļaujot diviem Latvijas sportistiem ieņemt pirmās divas vietas.

Visvairāk startu Eiropas čempionātos telpās ir Kazanovam, kurš laikā no 1985. līdz 1998.gadam ir piedalījies septiņās Eiropas meistarsacīkstēs telpās.

38. Eiropas čempionāts telpās Nīderlandes pilsētas Apeldornas arēnā "Omnisport Apeldorn" norisināsies no 6. līdz 9.martam.