Daugaviņš par karjeras lēmumiem, bedri Slovākijā, motivāciju un nākotnes plāniem

- To varbūt daudzi tā neuztvēra, sevišķi tuvākie draugi, jo vienreiz jau bija, bet pa lielam tāda aiziešana no hokeja bija pirmo reizi, jo es nekad no hokeja nebiju aizgājis. Es biju pagājis malā no izlases, jo likās, ka es vienkārši vairs neesmu vajadzīgs un tad kārtīgi ieguldīju laiku sevī un gatavojos kluba sezonai. Redz, kā sanāk... Citreiz ziedojot izlasi, tu vari atdzīvoties fiziski un atkal gūt baudu no spēles, un tad tu atkal esi visiem vajadzīgs. Man ir tāda sajūta, ka ne vienmēr viss no tava lēmumu ir atkarīgs. Es biju pilnā pārliecībā, ka hokejs man ir beidzies. Pirmkārt, jau mentāli biju tukšs un tad arī uzreiz grūti ir ķermeni savākt. Man apkārt bija cilvēki...