:format(webp)/nginx/o/2023/06/27/15416186t1haa07.jpg)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) analīze par korupcijas riskiem un caurskatāmības trūkumiem valsts finansējuma piešķiršanas kārtībā Latvijas sporta organizācijās ir nekonkrēta, nepamatota un rada maldīgu priekšstatu par notiekošo, šādu pozīciju ceturtdien izplatītajā paziņojumā pauž Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
KNAB vērtējumā, valsts finansējuma piešķiršanas un izlietošanas kārtība Latvijas sporta organizācijām nav pietiekami caurspīdīga, tāpēc līdztekus citiem uzlabojumiem šīs naudas saņēmējiem būtu regulāri jāpublicē pārskati par tās izlietojumu. Turklāt šī situācija palielina riskus, ka finansējums netiek sadalīts atbilstoši galvenajiem sporta politikas virzieniem un izmantots godprātīgi sabiedrības interesēs.
Olimpiskā komiteja savukārt apgalvo, ka daudzas sistēmiskās nepilnības esot novērstas, bet vairākās jomās tiekot ieviesti uzlabojumi, un "šis pilnveidošanās process" prasot laiku un resursus, kā arī iesaistīto pušu sadarbību.
LOK apelē, ka no 2023. līdz 2024.gadam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadība mainījusies četras reizes, bet finansējuma piešķiršanas kārtība šajā laikā pārskatīta divkārt, ar būtiskākajām izmaiņām starp 2023. un 2024.gadu, tādējādi KNAB sniegtā informācija esot "novēlota un neatbilst aktuālajai situācijai".
LOK atsaucas uz Valsts kontroles (VK) revīziju par valsts budžeta finanšu līdzekļu izlietojumu 2023.gadā, kuras visi ieteikumi esot ieviesti. VK pārbaudē salīdzinājusi finanšu atskaites, izmantojot gan IZM pieejamo informāciju, gan LOK iesniegtos datus. Saskaņā ar VK rekomendācijām esot ieviestas "Interešu konfliktu vadlīnijas" un sadarbības līgumos ar sporta veidu federācijām nostiprinātas prasības ievērot labas pārvaldības principus, veicot finanšu risku un interešu konfliktu profilaksi un novēršanu.
Organizācija uzsver, ka visi finanšu pieprasījumi un to izlietojums tiek saskaņots ar IZM un nevarot tikt realizēti bez tās apstiprinājuma.
LOK pārmet KNAB "vispārinātus un nekonkrētus apgalvojumus", kuru publiska izplatīšana neveicinot iespējamo problēmu konstruktīvu risināšanu un esot pretrunā labas pārvaldības principiem. Līdz šim LOK neesot saņēmusi nevienu informācijas pieprasījumu no KNAB, "lai precizētu vispārīgi norādītās neprecizitātes vai ziņojumā iekļautos apgalvojumus".
LOK ieskatā, KNAB komunikācija par šo jautājumu radot "nopietnus un potenciāli neatgriezeniskus reputācijas riskus visai sporta sabiedrībai. Šāda rīcība var būtiski iedragāt sadarbību ar privātā un valsts sektora partneriem, kā arī mazināt sabiedrības uzticēšanos Latvijas sportam kopumā".
"LOK ilgstoši un konsekventi iestājas par caurspīdīgu, atklātu un godprātīgu sporta nozari, kurā korupcijai nav vietas," teikts LOK paziņojumā, "mēs nepārtraukti esam uzsvēruši nepieciešamību pēc vienotiem, skaidriem un pārskatāmiem kritērijiem sporta finansējuma piešķiršanā, pasākumu organizēšanā un to uzraudzībā."
Tikmēr Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Vladimirs Šteinbergs sarunā ar aģentūru LETA kritizēja KNAB vērtējumu, saskatot tajā vairākus trūkumus.
"Kā cilvēkam, kurš strādājis sportā, man ir skaidrs, ka viņi padarījuši lielu darba apjomu, bet tur acīmredzami trūkst izpratnes par sporta nozares specifiku un darbību. Vienkārši paņemti cipari, uzlikti uz papīra bez nekādas analīzes," sprieda Šteinbergs.
LSFP prezidents uzskata, ka nav iespējams ievēlēt valdē personu, kurai nebūtu nekāda interešu konflikta, jo tas nozīmētu, ka šī persona noteiktā sporta veidā nestrādā. Viņa ieskatā, KNAB trūkstot izpratnes par to, ka cilvēku, kurš nav saistīts ar sporta veidu, neviens neievēlēs valdē.
"Tieši tāpēc ir labas pārvaldības vadlīnijas. Šajā ziņojumā neviens nav pētījis, piemēram, federāciju valdes protokolus, un skatījies, vai valdes loceklis pieņēmis lēmumus, kas skar, piemēram, viņu klubu. Tā būtu analīze, nevis tikai faktu apkopošana," sprieda Šteinbergs.
LSFP vadītāja ieskatā, federāciju valdes locekļiem nemaz neesot lielu iespēju ietekmēt lēmumus, kas saistīti ar valsts budžeta izlietojumu, jo tāmes un to grozījumi iespējami tikai saskaņojot Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Tāpat Šteinbergs skaidroja, ka federāciju pēkšņi lielie pieaugumi sportojošo jauniešu skaitā skaidrojami ar atšķirīgiem kritērijiem, kas bija jaunietis-sportists LSFP kritērijos 2023.gadā un IZM kritērijos 2024.gadā.
"Neprecizitātes, interpretācijas un nepareiza izpratne par sporta nozari," KNAB ziņojumu vērtēja Šteinbergs.