Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Varonīgā Liepāja un kuslais «Mogo»

Izrādās, ka ir gan. Un to spēlē vīri, kas izmisuma gadījumā var palīdzēt pat Hārtlijam. Kā tas bija februāra pauzē, kad Bobs izlasē iesauca divus liepājniekus – Bruno Zabi un Egilu Kalnu. Bruno iemetot austriešiem, Egilam – frančiem, abi kopkori nebūt neesot jaukuši. Drīzāk otrādi. Hārtlijs ar Liepājas pienesumu palicis itin apmierināts. Žēl, ka tikai uz papīra iespējams izspēlēt manus sapņu mačus: tikai no Latvijas virslīgas spēlētājiem komplektēta izlase pasaules čempionātā pret Austriju, Franciju vai Ungāriju.

Gribētos redzēt, vai tikai ar pašmāju preci vien esam konkurētspējīgi pasaules hokeja pusotrajā ešelonā. Katrā ziņā četrās Latvijas vadošajās komandās ir gana labs materiāls. Vienīgā nelaime – tas regulāri nav tik daudz trenēts kā profesionāļi no «Dinamo» un, protams, katrā virslīgas komandā ir kaut kādas savas problēmas.

«Kurbadam» ar šādu sastāvu (Sprukts, Cipulis, Zolmanis, Lavrovs u.c.), beidzot regulāro čempionātu, vajadzēja būt ja ne pirmajiem, tad vismaz otrajiem, bet komandā ir stipri daudz mākslinieku, šad tad pietrūkstot, kam pienest klavieres. Varbūt vaina treneros (Macijevskis, Princis, Irbe), varbūt par daudz komandas hokeja dzīvē iekšā jaucas kluba saimnieks Andis Pikāns, varbūt «Kurbadā» spēlējošie ir ar pārāk maigiem raksturiem, bet kaut kas tajā Pikāna karaļvalstī nav labi. Ko pierādīja regulārais turnīrs, kā arī pirmās divas pusfināla spēles Liepājā. Pirmajā no tām (5:2) jau nu pārāk liels brīžiem bija liepājnieku pārsvars, labi, ka otro «Kurbads» tomēr uzvarēja, savās mājās trešdien sērijas turpinājumu sākot no 1-1. Neesmu speciālists Rīgas loģistikā un vienmēr esmu proponējis, ka katram Rīgas mikrorajonam vajag savu hokeja komandu Latvijas virslīgā, bet laikam jau jāpaiet kādam laika posmam, kamēr hokeja skatītājs aprod ar jauno komandu (halli).

«Kurbada» halle Lidlauka ielā Rumbulā ir labākā halle Latvijā, izņemot, protams, «Arēnu Rīga», arī «Kurbada» alus ir smeķīgs, taču tauta vēl nav iestaigājusi stingras takas uz turieni.

«Mogo» halle Brīvības ielā 333 ir jau ar mazu bārdiņu. Piedzīvojusi Znaroka «Rīgas-20» laikus, tagad otro gadu kā «Mogo» mājvieta. Varētu domāt: ja tur spēlē Latvijas čempioni un vairākkārtējie kausa ieguvēji, tad jau nu tauta plūdīs aumaļām. Kas notiek? Pirmo pusfināla spēli pret «Zemgali» (2:10) savām acīm gribējuši redzēt tikai 185 skatītāji. Otro (2:3, OT) vēl mazāk – 142. Eh, patīk man tie spēļu protokoli, kur kāds saskaitījis skatītājus tik precīzi – kā Liepājā: 276 un 327... Kam ar šādu pseidoprecizitāti bāžam batonus ausīs? Tikai paši sev. Un arī tad skaitļiem (skatītājiem) vajadzētu būt lielākiem. Ja jau esam hokeja valsts. Varbūt šoreiz mazs fui jāvelta OHL kalendāra veidotājiem, jo laikā, kad vēl nav beidzies Phjončhanas hokejs, kad par bronzu cīnās Kanāda un Čehija, mesties uz «Mogo» halli vismaz man pašam nebija noskaņojuma. Trešdien, 28. februārī, gan labprāt paskatītos, kā Oļega Sorokina brigāde no 0-2 līdīs ārā. Bet! Jelgava, kur notiks mačs, nav gaismas gada attālumā, taču tajā pašā laikā notiks arī «Kurbada» un «Liepājas» spēle...

It kā jau būtu bijis loģiski vismaz pusfinālus sadalīt dažādās dienās, bet, kā agrāk izsmējīgi mēdza atkārtot tagadējais LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols, «ir, kā ir»...

Un ir tā, ka komanda, kurai reti kurš prognozēja tādu nākotni šajā pavasarī, «Zemgale/LLU» savā pusfinālā ir vadībā ar 2-0. Jā, pirmajā mačā diezin kāds vilcējs «Mogo» vārtos nebija Henrijs Ančs, taču otro spēli Valerija Kuļibabas vadītā komanda uzvarēja pelnīti. Kaut, salīdzinot ar «Mogo», skaļu un valsts izlasē izskanējušu uzvārdu Jelgavā nav. Jā, Rihards Cimermanis nule debitējis Latvijas izlasē, viņam aiz muguras «Dinamo» skola, bet Kuļibaba, kurš pats bijis itin viltīgs spēlētājs, Sorokinu pārsteidza ar Reini Petku vārtos.

Ceturtās jeb regulārā čempionāta otrās spēcīgākās komandas «Liepāja/Optibet» pusfinālā varēja arī nebūt. Ne jau tāpēc, ka švaki spēlē. Spēlē puikas pat ļoti sakarīgi, un ar Edgara Kuldas komandējumu uz vēju pilsētu izveidots ļoti jaudīgs uzbrukuma trijnieks: Golovkovs – Homjakovs – Kulda. Nekur zudusi nav arī maiņa: Dilevka – Kalns – Zabis.

Bet «Liepājas/Optibet» vienībai šajā sezonā katastrofāli trūkst... naudas. Kāpēc? Nezinu, bet nojaušu. Divas vai trīs reizes šajā sezonā bijis pat tik tālu, ka domāts, vai neatsaukt komandu no Latvijas čempionāta.

Nu vismaz spēlētājiem algas maksājot, bet skatītāji no Jelgavas stāsta neiedomājamas lietas - spēles laikā Liepājas komandas spēlētāji... mainījušies ar nūjām. Tāpēc, ka visiem savu nepietiek... Taču ārpus tā viss kārtībā, ak, cienījamā kundze! Mikroklimats komandā labs (ciešams?), kolektīvu morāli kopā turot treneriem Igoram Ļebedevam un Aleksandram Cicurskim. Labi, ka mums Latvijā ir šādi ar hokeju inficēti cilvēki.

Kāds nu jau vairākus gadus ir bijušais sambists un džudists Gunārs Ķirsons. Pirms dažiem gadiem solot, ka viņa «Lido» komandas puikas 18 gadu vecumā uzvarēšot pasaules čempionātā. Vecums, tfu, 18 gadi tuvojas, bet «Lido» komanda, pirmo gadu spēlējot Latvijas 1. līgā, «play-off» sāks tikai no ceturtās pozīcijas. Zaudējot izšķirošo spēli (1:2 bullīšos) ne mazāk ambiciozajai «Mārupei».

Jau pirms šā mača ticis atlaists komandas galvenais treneris Jēkabs Rēdlihs, pirms viņa šāds «gods» ticis arī Aigaram Ciprusam, Rodrigo Laviņam, Vladimiram Golovkovam...

Mans Zagļuciemā (privātmāju mikrorajons Cēsīs pretī vecajam alus brūzim) trenētais deguns saož jaunas pārmaiņas «Lido». Nu jau gandrīz mēnesi ēdināšanas uzņēmumā «Lido» par mārketinga nodaļas vadītāja vietnieku strādā kāds Sandis Ozoliņš. Kurš Latvijā vairāk zināms nevis kā mārketinga, bet hokeja ģēnijs. Uz priekšu, Gunār! Trakajiem pieder pasaule!