LVS vieglatlētu sniegumu Rio 2016 vērtē kā labu

Lauras Ikaunieces-Admidiņas izcīnītā ceturtā vieta ir lielisks panākums. Madarai Palameikai 10. vieta un 12. vieta Jeļenai Prokopčukai un Paulam Pujātam arī vērtējamas ļoti atzīstami. Pārējie komandas dalībnieki startēja savās spēju robežās jeb cik vien labi varēja konkrētajā brīdī. Diemžēl dažas dienas pirms kvalifikācijas sacensībām nelielu traumu guva Rolands Štrobinders. Traumas dēļ uz starta nedevās arī Valērijs Žolnerovičs, teikts LVS paziņojumā.

«Negatīvi tiek vērtēts tas, ka Dmitrijs Miļkevičs kā vieglatlētikas komandas vadītājs nevarēja ierasties sacensību norises vietā vairākas dienas pirms sacensību sākuma ierobežoto oficiālo personu skaita dēļ. Tiek saskatītas problēmas sportistu psiholoģiskajā sagatavotībā tādās atbildīgās sacensībās kā olimpiskās spēles. Runājot par treneriem, jāatzīmē, ka daži treneri nemācās no citiem augstas klases speciālistiem. LVS valde uzskata, ka treneriem formāli jākļūst atbildīgākiem. Pirms ikviena nozīmīga starta – Eiropas, pasaules čempionāta vai olimpiskajām spēlēm – trenerim ar audzēkni būtu jāaizpilda anketa un jāinformē federācija par sportista vispārējo sagatavotību un mērķiem sacensībās. Pēc sacensībām individuāli analizēt – kas traucēja, kas palīdzēja un ar kādām problēmām sportists saskārās. Papildus tam ir vērojama tendence, ka vairāki vieglatlēti dodas uz sezonas atbildīgām sacensībām (Eiropas, pasaules čempionāts un olimpiskās spēles) ar jau esošām traumām, neinformējot par to Latvijas Olimpisko vienību (LOV). Ļoti iespējams, ka šādas svarīgas informācijas pietrūkst komandas ārstiem un fizioterapeitiem. LVS valde uzskata, ka LOV un sportistiem pirms sacensībām būtu jāinformē federācija, lai vieglatlētikas skatītājiem nebūtu pārsteigums, uzzinot par sportistu nestartēšanu traumas dēļ tikai neilgi pirms sacensībām,» norāda LVS.

Vieglatlētikas komanda Riodežaneiro bija gandrīz divas reizes mazāka nekā Londonas olimpiskajās spēlēs pirms četriem gadiem. Normatīvi ir krietni augstāki, taču mums ir četri sportisti, kuri spēja izcīnīt vietu starp 12 pasaules labākajiem atlētiem. Vairāki secinājumi pēc olimpisko spēļu noslēguma.

Pirmkārt, mūsu šķēpmetējiem ir problēmas ar psiholoģisko sagatavotību. Olimpiskajai komandai trūkst psihologu, kas varētu palīdzēt sportistiem gan pirms atbildīgiem startiem, gan treniņu periodā.

Otrkārt, tiem sportistiem, kuru treneris nav klāt sacensību laikā, ir jāņem vērā tie norādījumi, kurus sniedz par konkrēto disciplīnu atbildīgais treneris sacensībās.

Treškārt, sportistiem nepieciešams savlaicīgs finansējums no Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Olimpiskās vienības, lai pilnvērtīgi sagatavotos sacensību sezonai. Diemžēl finansējumu, kas piešķirts martā, vieglatlētiem ir grūti mērķtiecīgi izmantot, jo treniņnometnes tiek plānotas jau iepriekšējā gada rudenī.

Visbeidzot, pirms nozīmīgām izlases sacensībām komandas sastāvam jābūt maksimāli uzraudzītam no federācijas puses, lai sportistiem un treneriem nekā netrūktu un viņi būtu pēc iespējas labāk sagatavojušies šiem startiem.

Vieglatlētikā starp Skandināvijas un Baltijas valstīm vienīgo medaļu izcīnīja tikai Dānijas sportiste. Arī tuvajiem kaimiņiem baltkrieviem tikai viena medaļa. Starptautiskās Vieglatlētikas savienības (IAAF) oficiālajā vērtējumā, kurā vērtē sacensību finālists (TOP 8), Latvijas vieglatlēti ir 51. vietā (vienādi ar Zviedriju) un esam priekšā Somijai, Norvēģijai un Lietuvai. Neviens no Lietuvas vieglatlētiem neiekļuva labāko astotniekā.

Līdz ar to Latvijai priekšā ir tikai Igaunija, Dānija un Zviedrija.