Miks Indrašis: Ar izlasi gribu izcīnīt medaļu (42)

Sazvanoties teici, ka biji izbraucis ārpus Latvijas. Kādā virzienā biji devies?

Pēc pasaules čempionāta vēlējos nedaudz atvilkt elpu, tādēļ ar draudzeni izlēmām aizbraukt atpūsties uz Turciju. Vienu nedēļu pilnībā relaksējos un nedomāju par hokeju. Bijām arī dažās ekskursijās. Lai arī nebija nekas tāds, kas man ļoti nepatiktu, tomēr otru reizi uz Turciju negribētu ceļot.

Vai vasaras periodā izdodas just līdzi arī kādam citam sporta veidam? Patlaban risinās Eiropas čempionāts futbolā...

Jā, vakaros skatos šā turnīra spēles. Futbols vienmēr ir bijis viens no maniem mīļākajiem sporta veidiem. Simpātijas man izraisa Portugāles un Spānijas izlase. Liels prieks par portugāļiem, kuri apspēlēja Nīderlandi un izkļuva no savas apakšgrupas. Favorītam vienmēr ir jābūt - citādi nebūtu interesanti skatīties.

Šobrīd jau esmu sācis gatavoties jaunajai sezonai. Kopā ar vairākiem komandas biedriem dodamies uz Piņķiem, kur fiziskās sagatavotības trenera Viļņa Kluča vadībā aizvadām sausos treniņus. Smagi strādājam piecas dienas nedēļā, atpūtai laika gandrīz nav.

Kas šajās nodarbībās ir tik specifisks?

Šie treniņi ir ļoti noderīgi, jo uzmanība tiek pievērsta katram hokejistam individuāli. Zinu arī savu vājāko vietu - ķermeņa masa. Cenšos daudz un pareizi ēst, lai palielinātu muskuļu apjomu. Trenera Kluča padomi ir ļoti noderīgi. Ceru, ka, uzaudzējot būdu, nepazaudēšu veiklību un reakciju (smejas).

Vairums Latvijas iedzīvotāju tevi pirms pasaules čempionātā nezināja, bet tagad esi kļuvis krietni pazīstamāks. Vai jūti, ka sadzīvē tev velta lielāku uzmanību?

Godīgi sakot, nekādu lielo ažiotāžu un uzmanību no apkārtējiem es šobrīd neizjūtu. Iespējams, ka kāds arī atskatījies vai pieminējis manu vārdu, taču pamanījis to es neesmu.

Autogrāfus sniedz?

Vislielākais prieks ir sniegt autogrāfus mazajiem hokejistiem. Viņu acīs var redzēt dzirksteli, sajūsmu un prieku. Atceros arī sevi viņu vecumā. Tas man sagādā lielu gandarījumu.

Ir pagājuši nepilni divi mēneši, vai atceries savu ceļu līdz pasaules čempionātam?

Viss sākās ar turnīru Norvēģijā, kur aizvadīju trīs spēles pieklājīgā līmenī. Pēc šiem pārbaudes mačiem arī padzirdēju, ka par mani pozitīvi izteicies Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans. Acīmredzot viņam iepatikās mana hokeja izpratne un darbība laukumā. Sākotnēji domāju, ka man nav ne mazāko izredžu aizbraukt uz pasaules čempionātu, bet pēc tam tika dota vēl viena iespēja - turnīrs Dānijā, kurās es atzīmējos ar diviem vārtu guvumiem.

Kas notika pēc tam?

Pēc šīm divām pārbaudēm izlase aizvadīja divas cīņas «Arēnā Rīga». Biju ielikts pirmajā maiņā kopā ar Jāni Spruktu un Miķeli Rēdlihu. Tobrīd domāju: ja tikšu uz pasaules čempionātu, tad tikai kā rezervists. Atzīmēšu, ka izlasē tajā brīdī gaidīja Kasparu Daugaviņu. Par savu vietu biju ļoti satraucies. Katru dienu man galvā bija viena doma - aizbraukt uz čempionātu.

Galīgo izlases sastāvu uz pasaules čempionātu paziņoja pēc pēdējās spēles ar Franciju. Nu lūk, sēdējām ģērbtuvē un gaidījām, ko Nolans teiks, - ienāca un sacīja: «Visi, kas šodien spēlēja, dosies uz Stokholmu.» Sajūtas bija neaprakstāmas. Kā apdullis devos uz mājām un paziņoju jaunumus ģimenei - visi bija ļoti priecīgi un uzmundrināja mani.

Pēc tam jau bija brauciens uz čempionātu. Kādas sajūtas tevi pārņēma, kad ieradies Stokholmā?

Godīgi sakot, viss šķita nereāls. Paskatoties uz pretinieku spēlētāju uzvārdiem vien, pārņēma baiļu sajūta. Šobrīd izskaidrot šīs emocijas ir ļoti grūti. Atminos, ka čempionāta sākumā uzdevu sev jautājumu: «Ko es tāds jauns gurķis no HK «Rīga» vispār te daru?»

Pasaules čempionātā Latvija pirmo spēli aizvadīja pret vareno Krieviju, bet tu jau pirmajā periodā pamanījies atklāt rezultātu. Pastāsti par savu vārtu guvumu.

Ja godīgi, mērķis man nebija pārspēt Jevgeņiju Varlamovu (Krievijas vārtsargs - red.), bet gan uzmest uz vārtiem, lai Guntis Galviņš varētu savākt atlēkušo ripu. Interesanti, ka tā bija pirmā reize mačā, kad biju ieslidojis krievu aizsardzības zonā. Pēc precīzā metiena es vairs neko nesapratu - aiz priekiem pacēlu rokas un triecos bortā.

Tevi un Krievijas hokeja zvaigzni Jevgeņiju Malkinu atzina par aizvadītās cīņas labākajiem spēlētājiem.

Nebiju gaidījis, ka izpelnīšos šo godu. Tagad man mājās stāv bilde, kur kopā ar Žeņu (Malkinu - red.) esam nobildējušies. Laikam jau veiksme šajā čempī bija mana sabiedrotā.

Čempionātam noslēdzoties, kļuvi par Latvijas izlases rezultatīvāko hokejistu. Kas bija tava veiksmes atslēga?

Iespējams, ka vārtu guvums pret Krieviju deva man papildu grūdienu un emocionālo lādiņu. Jāsaka arī liels paldies trenerim Nolanam, kurš noticēja maniem spēkiem. Protams, bez saviem maiņas partneriem J.Sprukta un M.Rēdliha es to nebūtu paveicis. Visspilgtāk man atmiņā paliks izgājiens vienatnē pret Itālijas vārtsargu.

Neilgi pirms došanās uz Stokholmu pagarināji līgumu ar Rīgas «Dinamo». Vai nenožēlo savu izvēli?

Tavuprāt, nākamajā sezonā būsi gatavs spēlēt Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), kurā kopumā esi nospēlējis tikai deviņas minūtes un 16 sekundes?

Domāju, ka esmu nobriedis šim līmenim. Lielas atšķirības starp KHL un pasaules čempionātā spēlēto hokeju nemaz nav. Šobrīd grūti spriest, kāda loma komandā man tiks atvēlēta. Visu vasaru plānoju ļoti smagi strādāt, lai nepaliktu uz rezervistu soliņa.

Vai esi sekojis līdzi arī «Dinamo» komandas komplektācijai?

Priecājos par Raita Ivanāna pievienošanos. Labprāt uzspēlētu vienā maiņā kopā ar viņu (smejas). «Youtube» noskatījos arī pāris video ar Robu Šrempu galvenajā lomā. Viņam ir lieliska nūjas tehnika un labs metiens. Par konkurenci nākamajā sezonā nevarēs sūdzēties.

Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka Nacionālās hokeja līgas (NHL) Stenlija kausa ieguvēji Losandželosas «Kings» izrādot interesi par Miku Indraši. Vai tā ir taisnība?

Nebūtu jau slikti (smejas). Pagaidām atteikšos komentēt šādu informāciju. Ar mani personīgi neviens no NHL ģenerālmenedžeriem nav runājis. Varu tikai teikt vienu - līgums man ir spēkā ar «Dinamo», tādēļ tuvākos plānus saistu ar šo komandu.

Sarunas nobeigumā nedaudz pafantazēsim par taviem nākotnes sapņiem. Ko Miks Indrašis vēlētos sasniegt un izdarīt savā hokejista karjerā?

Pirmkārt, es vēlētos nostiprināties «Dinamo» komandas sastāvā un tad tai palīdzēt izcīnīt Gagarina kausu. Izlases kontekstā noteikti gribētu iekārt medaļu kaklā. Uzskatu, ka tas ir iespējams, jo Latvijai ir daudz jaunu un talantīgu hokejistu. Piemēram, Zemgus Girgensons, kuru šonedēļ izvēlēsies NHL jauno spēlētāju drafta pirmajā kārtā.