Rīgas sporta pili nojauca trekno gadu pilnbriedā – 2007. gadā. Sporta pili iegādājās ekspolitiķis Andris Šķēle caur savu meitu firmām. Redzot, ka bizness neies, būvbedre tika pārdota tālāk igauņiem. Tikpat neveiksmīgs kā Sporta pils ir citu hokeja haļļu liktenis.
Nu jau divus gadus savulaik vienā no kvalitatīvākajām ledus arēnām Aizkrauklē notiek nevis hokeja treniņi vai spēles, bet tiek tirgoti būvmateriāli.
Halli Juris Garda uzbūvēja pēc savas iniciatīvas. Paņēma bankā kredītu, taču plānotais ilgtermiņa bizness apstājās brīdī, kad salīdzinājumā ar 2002. gadu komunālie maksājumi bija pieauguši četras reizes.
Aināram Šleseram savulaik pietuvinātais, Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš paņēma kredītu un uzbūvēja ledus halli Ozolniekos. Nu jau gandrīz gadu te ledus vietā ir sintētiskais segums un tiek spēlēts teniss.
Tuvu Ozolnieku un Aizkraukes ledus arēnu liktenim šīs sezonas sākumā bija Ogres ledus halle. Ja Ogres un Ikšķiles pašvaldības nepiešķirtu jauniešu hokeja klubiem 60 tūkstošus, halle būtu jāaizver.
No 16 Latvijas ledus hallēm 13 pieder privātpersonām. Visneskaidrākie īpašnieki ir «Arēna Rīga», kas noslēpušies aiz Kiprā reģistrēta ofšora – AR Entertaiment limited.
2007. gadā problēmas ar apsaimniekošanu radās Tukuma halles privātīpašniekiem un to par diviem miljoniem divsimt tūkstošiem pārpirka Tukuma dome. Darījumu vērtēja KNAB, bet neko krimināli sodāmu neatrada.
Jelgavas pašvaldība šogad savas pilsētas hallē ieguldīja 500 tūkstošus latu. Skaidrs,ka bez pašvaldības atbalsta halle neizdzīvotu, taču piemēram, ledus samaksu par stundām, kuras sedz pašvaldība, īpašnieks noteicis gandrīz divas reizes augstāku, nekā par ledu maksā privātfirmas. Arī šeit 80 procenti no halles izmaksām ir komunālie maksājumi.
