Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

LHF draud atsaukt Latvijas kandidatūru 2017. gada PČ

TVNET
LHF draud atsaukt Latvijas kandidatūru 2017. gada PČ
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 5
Foto: LETA

Situācija hokeja arēnu saimniecībā sasniegusi kritisko. Vairākas ledus halles jau pārtraukušas savu darbību un vairākas atrodas uz izdzīvošanas sliekšņa. Šonedēļ ledus haļļu apsaimniekotāji nākuši klajā ar iniciatīvu, ka līdzīgi kā citās Eiropas valstīs sporta arēnām būtu jāpiemēro samazināts elektrības tarifs. Elektroenerģijas izmaksas veido lielāko daļu ledus haļļu uzturēšanā. Arī Latvijas hokeja federācija paziņojusi - ja valdības attieksme pret hokeju nemainīsies, tad viņi atsauks Latvijas kandidatūru 2017.gada pasaules čempionāta rīkošanai, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Šogad no gandrīz 14 miljoniem kopumā sportam piešķirtās naudas 4,2 miljoni vēl aizvien tiek maksāti par trekno gadu uzceltajām sporta ēkām jeb valsts galvojumu atmaksai. Vēl naudu saņem olimpiskā komiteja, sporta skolas. Visu sporta veidu federācijas no kopējā šogad sportam piešķirtā finansējuma saņēmušas vienu miljonu. Bet tas ir vienas hokeja federācijas gada budžets. Tās vadītājs Kirovs Lipmans secina, ka valsts hokeja federācijai šogad piešķīrusi 103 tūkstošus latu. Lai aizbrauktu uz Zviedriju - pasaules čempionātu, izlasei vien vajadzēja vairāk nekā 300 tūkstošus.

Kirovs Lipmans, Latvijas Hokeja federācijas vadītājs, ironizē: «Kamēr esmu federācijas vadītājs ieguldu savu naudu.

Kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi kā es... »

LOK vadītājs uzskata, ka šobrīd būtu jāveic visu ledus haļļu inventarizācija, lai noteiktu to izmantošanas efektivitāti, noslodzi un to, cik bērnu tajās trenējas, un tad jāpieņem lēmums, kuras no ledus arēnām valstij jāatbalsta. No maija sportu vairs neuzraudzīs izglītības ministrs Roberts Ķīlis, bet atbildību par sportu pārņems premjers Valdis Dombrovskis. Hokeja sabiedrība cer uz būtiskām pārmaiņām.

Rīgas sporta pili nojauca trekno gadu pilnbriedā – 2007. gadā. Sporta pili iegādājās ekspolitiķis Andris Šķēle caur savu meitu firmām. Redzot, ka bizness neies, būvbedre tika pārdota tālāk igauņiem. Tikpat neveiksmīgs kā Sporta pils ir citu hokeja haļļu liktenis.

Nu jau divus gadus savulaik vienā no kvalitatīvākajām ledus arēnām Aizkrauklē notiek nevis hokeja treniņi vai spēles, bet tiek tirgoti būvmateriāli.

Halli Juris Garda uzbūvēja pēc savas iniciatīvas. Paņēma bankā kredītu, taču plānotais ilgtermiņa bizness apstājās brīdī, kad salīdzinājumā ar 2002. gadu komunālie maksājumi bija pieauguši četras reizes.

Aināram Šleseram savulaik pietuvinātais, Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš paņēma kredītu un uzbūvēja ledus halli Ozolniekos. Nu jau gandrīz gadu te ledus vietā ir sintētiskais segums un tiek spēlēts teniss.

Tuvu Ozolnieku un Aizkraukes ledus arēnu liktenim šīs sezonas sākumā bija Ogres ledus halle. Ja Ogres un Ikšķiles pašvaldības nepiešķirtu jauniešu hokeja klubiem 60 tūkstošus, halle būtu jāaizver.

No 16 Latvijas ledus hallēm 13 pieder privātpersonām. Visneskaidrākie īpašnieki ir «Arēna Rīga», kas noslēpušies aiz Kiprā reģistrēta ofšora – AR Entertaiment limited.

2007. gadā problēmas ar apsaimniekošanu radās Tukuma halles privātīpašniekiem un to par diviem miljoniem divsimt tūkstošiem pārpirka Tukuma dome. Darījumu vērtēja KNAB, bet neko krimināli sodāmu neatrada.

Jelgavas pašvaldība šogad savas pilsētas hallē ieguldīja 500 tūkstošus latu. Skaidrs,ka bez pašvaldības atbalsta halle neizdzīvotu, taču piemēram, ledus samaksu par stundām, kuras sedz pašvaldība, īpašnieks noteicis gandrīz divas reizes augstāku, nekā par ledu maksā privātfirmas. Arī šeit 80 procenti no halles izmaksām ir komunālie maksājumi.

Divas ledus halles – Valmierā un Ventspilī - strādā salīdzinoši veiksmīgi. Tās Olimpiskā komiteja uzcēla kopā ar pašvaldībām. LOK un pašvaldība ir arī haļļu īpašnieces.

Kaimiņos - Igaunijā, lai sportot varētu skolēni, halles ir pilnībā atbrīvotas no elektrības un siltuma maksājuma. Līdzīgi Igaunijā valsts apmaksā visus slēpošanas trašu izdevumus, jo slēpošana ir nacionālais sporta veids.

Trīs gadu laikā Rīgas dome jauniešu hokejam piešķīrusi 1,4 miljonus. Rīgā ir sešas ledus halles. Volvo hokeja halle ir pilnībā privāta. Gandrīz neko nesaņem no valsts, ne pašvaldības, taču ledus pie viņiem ir daudz vairāk noslogots nekā Olimpiskās komitejas vai pašvaldības apmaksātajās arēnās. Tikai šeit, lai nākotnē izaugtu hokejisti, par to daudz vairāk jāmaksā vecākiem.

Latvijas ledus haļļu asociācija nolēmusi pieprasīt valdībai hokeja hallēm un visām pārējām sporta arēnām piemērot samazināto elektrības tarifu. Ministru prezidentam šonedēļ nebija laika komentēt ledus haļļu asociācijas priekšlikumu. Dombrovskis bija devies uz Jelgavu dāvināt Lāčplēša cepuri Džekijam Čanam. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šāda ideja ir rūpīgi jāizvērtē.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu