/nginx/o/2018/08/30/11334199t1h5458.jpg)
Īpaši TVNET portālam Latvijas sieviešu izlases gaitas Eiropas meistarsacīkšu finālturnīrā turpina komentēt Latvijas izlases un TTT bijusī basketboliste Svetlana Zitāne.
Neizmantoto iespēju spēle! (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Svetlana Zitāne - vairākkārtēja Latvijas un PSRS junioru čempione. Latvijas izlasē aizvadījusi 59 spēles un guvusi 361 punktu.
Latvija iesāk spēli pagalam neveiksmīgi. Uzbrukumā haoss, jo katra spēlētāja cenšas kaut ko darīt, bet rezultāta nav, toties aizsardzība ir tik „bezzobaina”, kāda Latvijas komandas izpildījumā ilgi nebija redzēta.
Tas atspoguļojas rezultātā, kurš nav nemaz mums labvēlīgs – 4:11, nedaudz vēlāk 6:15. Meitenes liekas tik sasaistītas, ka nerāda ne pusi no tā snieguma, ko varētu spēlēt. Vai tas ir milzīgais atbildības slogs, ko uzliek divas izcīnītās uzvaras divās dienās?
Kad cilvēks – cilvēka aizsardzību nomaina pret zonu, tad aizsardzība izskatās tāda stingrāka, jo francūzietes mūs nepārsteidz ar precīziem tālmetieniem un rezultāts izskatās jau cerīgāks - 14:19. Taču tas ir īss mirklis, un atkal francūzietes izdara krietnu izrāvienu un rezultāta starpība tikai palielinās, diemžēl par sliktu mums.
Sen neatceros, ka būtu piedzīvota tik totāla neveiksme tālmetienos, jo pirmajā puslaikā netiek iemests neviens „trīnītis” (!!!!!!!).
Šajā neveiksmju periodā nedzird arī mūsu līdzjutējus, kuri tik aktīvi atbalstīja komandu iepriekšējās dienās. Vai arī viņi bija šokēti par tādu neveiksmīgu spēles sākumu, vai arī atkal apstiprinās tas sen Latvijā dzirdētais fakts, ka tad, kad iet spēle, līdzjutēji ir „elementā”, bet, kad neiet, viņi arī klusē. Kaut tas nu tā nebūtu!
/nginx/o/2018/08/30/11334198t1h356d.jpg)
Pēc aukstās "franču dušas" pirmajā puslaikā otrais sākas nedaudz cerīgāk. Meitenes ir it kā atguvušās, un redzam to, ko viņas var. Ir daži ātrie uzbrukumi pēc „nokapātām” bumbām aizsardzībā un bloķētiem metieniem, kolosālas Anetes piespēles uz groza apakšu, kad tiek gūti skaisti punkti.
Pašaizliedzīgā cīņā meitenes panāk vairs tikai 8 punktu deficītu. Atdzīvojušies arī mūsu līdzjutēji, un tas ir kā papildu dopings mūsu meitenēm. Neskatoties uz to, ka veiksmes mijas ar neveiksmēm, trešajā ceturtdaļā joprojām komanda nav iemetusi nevienu trīnīti.
Pēc veiksmīga otrā puslaika sākuma pēdējā ceturtdaļa tiek iesākta pagalam neveiksmīgi. Šķiet, ka meitenes īsti nenotic tam, ka pie šīs neveiksmīgās spēles viņas var cīnīties ar francūzietēm kā ar līdzīgu pretinieku. Apmēram piecas minūtes līdz spēles beigām tiek iemests pirmais un arī vienīgais trīnītis šajā spēlē, bet tas vairs neko nelīdz.
Domāju, ka tad, kad spēle nevedās kādai no komandas līderēm, varbūt vajadzēja uzticēties citām spēlētājām, kuras arī nav tikai ekskursantes šajā turnīrā un varbūt sagādātu kādu patīkamu pārsteigumu. Taču spēlētāju maiņas ir treneru kompetencē, bet mēs līdzjutēji un basīša fani varam izteikt savu viedokli un pafilozofēt, kā būtu, ja būtu.
Nav jau ko meitenēm pārmest, cīnījās katra, kura bija laukumā, tikai mums ļoti gribējās, lai meitenes uzvarētu un pakāptos kādu solīti tuvāk saviem (mūsu līdzjutēju arī) sapņiem un izcīnītu augstāku vietu čempionātā.
Nē, nekāda traģēdija tā nav, atliek izdarīt pareizos secinājumus un uz priekšu, cerot, ka šī bija neveiksmīgākā spēle čempionātā.
Meitenes, nenokariet degunus, mēs joprojām turam īkšķus par jums. Lai veicas!