Brāļi Ikaunieki - Latvijas futbola nenoslīpētie dimanti (4)

TVNET: Kas ir pamainījies treniņos, salīdzinot ar iepriekšējo treneri Miksu Pātalainenu?

Jānis: Man šķiet, ka vairāk tiek pieprasīta disciplīna. Tajā pašā laikā viņam patīk arī brīvība. Katrā treniņā viņš pieprasa no mums 100% atdevi. Kā jau Dāvis teica, viņam ir savi principi, pie kuriem viņš pieturas.

Viņam (Stojanovičam) ir savs redzējums futbolā. Viņš tam tic un grib, lai mēs arī to darām. Viņš gaida no mums drošu futbolu, lai mēs nebaidāmies un spēlējam pārliecinoši. Ja tas sanāks, rezultātam vajadzētu būt. Cerams, ka varēsim izpildīt viņa prasības.

TVNET: Dāvi, tu tiki atzīts par 2018. gada Latvijas labāko futbolistu. Tev ar treneri bija īpaša saruna?

Dāvis: Pajautāja, kā man klājas. Vaicāja, kas notiks vasarā, jo klubā pēdējā laikā spēlēju ļoti maz. Bet nevarētu teikt, ka būtu bijusi kāda īpaša saruna.

TVNET: Atskatoties uz sezonu, kā tu vērtētu savu sniegumu un komandas rezultātus?

Dāvis: Komandas sniegumu vērtēju labi. Bija labas spēles gan UEFA Eiropas līgā, kur beigās varbūt mazliet nepaveicās, gan Čehijas čempionātā, kur izcīnīta 4. vieta ir labs rādītājs, kaut varbūt varējām nospēlēt labāk. Par manu sniegumu... tur īsti nav ko vērtēt. Spēlēju ļoti maz, divreiz guvu traumu. Neizdevās iegūt labu sportisko formu. Man ceļgalam bija sānu saite ieplīsusi. Tagad viss ir kārtībā, esmu gatavs par 100%. Vienīgi pietrūkst spēļu prakses.

TVNET: Jāni, kā tu šobrīd jūties? Tev arī bija periods, kurā ilgu laiku nevarēji spēlēt.

Jānis: Jā, pagājušajā gadā piecus mēnešus izlaidu pleca operācijas dēļ. Šogad Liepājas komandai (FK "Liepāja") sezonas sākums nav bijis veiksmīgs, jo tika gaidīts labāks sniegums. Arī no manis tika gaidīts vairāk. Līdz šim sezona vērtējama ar mīnuszīmi. Bet tagad priekšā izlases spēles, Latvijas kauss un virslīgas čempionāts pat nav vēl pusē. Virslīgā tabula ir ļoti blīva. Mums ir jauns treneris (Aleksandrs Starkovs), komandā ienestas jaunas emocijas. Spēlētājiem kvalitātes pietiek, bet varbūt vasarā pāreju periodā komandas sastāvu papildinās kāds spēlētājs. Jāskatās uz pozitīvo. Viss ir pašu rokās, lai sniegumu uzlabotu.

TVNET: Kas ir pamainījies, kopš komandai pievienojās Starkovs? Taktika?

Jānis: Taktika varbūt ne tik ļoti, bet varbūt vairāk disciplīna treniņos. Uzskatu, ka viņam ir spēcīga enerģija. Var just, ka viņš ir strādājis augstā līmenī. Kad komandu vadīja Gordons Jangs, daudzi spēlētāji darīja ko grib, nevēlējās trenēties. Treniņi arī bija īsi, viegli, nebija gana liela intensitāte. Pie Starkova ir citādi, viņš prasa lielu atdevi no spēlētājiem. Viņš arī individuāli strādā ar spēlētājiem. Viņa vecumā to visu panākt ar tādu entuziasmu - visu cieņu trenerim. Viņš uzlabo mūsu komandas sniegumu.

TVNET: Ikdienā sezonas laikā sekojat līdzi brāļa sniegumam?

Dāvis: Jā, protams. Kad ir brīvs laiks, vienmēr paskatos spēles. Ja nav treniņš vai pašam spēle, tad noteikti skatos katru brāļa spēli.

Jānis: Laiks tiek izbrīvēts. Pēdējā laikā viņš gan ir maz spēlējis, bet, kad spēlēja, sekoju līdzi internetā. Ja pašam nav treniņš vai spēle, tad brīvajā laikā redzēt brāļa spēli būs mana prioritāte. Vienmēr skatīšos un atbalstīšu.

TVNET: Viens otram sniedzat padomus vai negribas klausīties brāļa ieteikumus un kritiku?

Jānis: Man tieši patīk uzklausīt, jo otram no malas ir labāk redzams. Brālis, skatoties ekrānā, daudz labāk pārredz laukumā notiekošo.

Ir bijušas reizes, ka spēlē nodomāju, ka šajā epizodē vajadzēja darīt citādi. Brālis arī uzreiz pēc spēles man norāda uz to, un mēs šo epizodi apspriežam, izanalizējam kā būtu bijis labāk. Palīdzam viens otram, izlabojam kļūdas.

Dāvis: Jā, man ir tieši tāpat. Nav ko vairs piebilst. 

TVNET: Sniedzot viens otram padomu, kādreiz nonākat arī konflikta situācijā?

Dāvis: Nē, tā nav bijis. Ja viens aizrāda, otrs ieklausās.

Jānis: Futbola ziņā mēs esam atklāti un domājam līdzīgi. Kopīgi izdarām secinājumus. Ikdienišķās lietās varam pastrīdēties, jo katram savs dzīves redzējums.

TVNET: Ir bijušas situācijas laukumā, kad var izdarīt piespēli gan uz vienu, gan uz otru pusi, bet izvēlaties piespēlēt bumbu uz pusi, kur atrodas brālis?

Jānis: Neslēpšu, ka man ar brāli izdodas labāk saspēlēties nekā ar jebkuru citu (smejas). Ja būs iespēja, es labāk ar viņu saspēlēšos, nevis ar kādu citu.

Dāvis: Sen jau nav spēlēts kopā, tāpēc tagad ir tā grūti pateikt. Bet kādreiz tā bija.

Jānis: Ziemā, kad mums bija brīvāks laiks, gājām uzspēlēt ar bijušajiem un esošajiem futbolistiem. Tad arī bija patīkami saspēlēties, jo daudz kas sanāca, mācējām viens otru atrast laukumā.

TVNET: Ir tā, ka reizēm pietiek ar acu skatienu, lai saprastu, kādu darbību brālis no tevis gaida laukumā?

Dāvis: Dažreiz jā (smaida).

Jānis: Domāju, ka jā. Mēs saprotamies laukumā. Jūtam, kad vajag atbrīvoties no sedzēja un kad vajag izdarīt piespēli.

TVNET: Jāni, tev virslīgā bija sezona (2014. gadā), kurā tu guvi pat 23 vārtus. Čempionāta līmenis ir audzis, tagad ir grūtāk gūt vārtus nekā pirms pieciem gadiem?

Jānis: Ja salīdzina ar sezonu pirms četriem gadiem, kad FK "Liepāja" izcīnīja čempiontitulu (2015. gadā), domāju, tā pati Liepājas komanda šogad neuzvarētu.

Dāvis: Vinnētu gan! (tajā sezonā Dāvis Ikaunieks bija virslīgas labākais vārtu guvējs ar 16 precīziem sitieniem FK "Liepāja" sastāvā).

Jānis: Nu, varbūt arī uzvarētu, bet būtu ļoti grūti. Komandām tagad ir trīsreiz lielāki budžeti. Es teiktu, ka virslīgas līmenis viennozīmīgi ir audzis. Komandas, kurām it kā ir vājāks potenciāls, ir piesaistījušas spēlētājus, kuri vadošajiem klubiem nebija vajadzīgi, taču tie nav slikti spēlētāji. Komandām ir arī vairāki leģionāri. Arī algas un prēmijas ir lielākas.

TVNET: Dāvi, pēc neveiksmīgas sezonas Čehijā nevēlies atgriezties Latvijā, lai iegūtu otro elpu, no jauna sajustu futbolu?

Dāvis: Gan jau sajutīšu Čehijā. Vai arī kaut kur citur, bet pagaidām vēl nezinu, kur. Ja nebūtu nekādu variantu, tad gan jau varētu atgriezties. Domāju, ka tam (atgriešanās Latvijas čempionātā - aut.) ir ļoti maza iespēja. Tiek strādāts pie tā, lai meklētu variantus spēlēt kaut kur citur.

Pārrunas notiek ar vairākiem klubiem. Ir varianti arī Polijā, bet pārsvarā Čehijā. Man ar "Jablonec" ir vēl līgums uz diviem gadiem. Notiek pārrunas par īri vai izpirkumu.

TVNET: Jāni, tev bija lēciens uz ārzemēm (Francija un Grieķija), bet tagad esi atgriezies Latvijā. Neraujies atpakaļ uz ārzemēm?

Jānis: Jāskatās. Ja vasarā būs kāds labs piedāvājums, kad Liepājai kāds klubs būtu gatavs arī kaut ko samaksāt, tad es varētu aizdoties prom.

Pagājušajā vasarā bija atsūtīts līgums no Dānijas augstākās līgas komandas, taču es pats atteicos. Izvēlējos līdz sezonas beigām palikt Liepājā. Šovasar, ja būtu tāda iespēja, es aizbrauktu.

Varbūt neesmu tik labā formā kā pagājušajā vasarā, bet ārzemēs būtu vēl pirmsezonas gatavošanās, kad varētu iegūt labāko kondīciju. 

TVNET: Kādas atsauksmes dzirdētas no Latvijas izlases futbolistiem par ārzemju čempionātiem? Kuras valsts čempionāts šķiet labs variants Latvijas futbolistiem?

Dāvis: Dzirdēts, ka Šveicē ir ļoti labi. Mārcis Ošs ir stāstījis, ka dzīvot tur ir ļoti viegli, jo viss ir mierīgs un skaista zeme. Arī futbola līmenis ir augsts. Tāpat saka, ka Polijā liels pluss ir fani - spēlēs ir laba atmosfēra, liela ažiotāža. Katrā čempionātā ir savi plusi un savi mīnusi.

Jānis: Tas arī ir atkarīgs, ko pats spēlētājs vēlas. Kāds var aizbraukt uz Kazahstānas tuksnesi un pelnīt lielu naudu. Citi atkal grib izbaudīt pašu futbolu. Ja man būtu izvēle, es labprāt brauktu uz Nīderlandi vai Beļģiju. Tās ir valstis, kurās man varētu patikt. Domāju, ka Polijas augstākās līgas līmeni Latvijas futbolistiem vajadzētu pavilkt.

Ārzemju čempionātos katra spēle paņem daudz vairāk spēka nekā virslīgā, kur spēles temps nav tik augsts. Lai arī ir labi leģionāri, kuri iepriekš spēlējuši augstākā līmenī, viņi šeit neizspiež no sevis maksimumu. Ja viņš ir spēlējis bundeslīgā pie 15-20 tūkstošiem skatītāju, viņš šeit nerādīs tādu sniegumu, jo nav tā atmosfēra un prasības tik augstas. Uzskatu, ka leģionāri Latvijā mēdz atslābt.

TVNET: Jūs savā karjerā esat posmā, ka jūs izvēlētos par mazāku algu spēlēt augstāka līmeņa čempionātā? Vai tomēr par lielāku algu spēlētu vājākā čempionātā?

Jānis: Ja man piedāvātu spēlēt, teiksim, Nīderlandē par 30% mazāku algu nekā Krievijā, es viennozīmīgi izvēlētos pirmo variantu. 

Dāvis: Būtu jāskatās, kādi ir tie varianti, par kādām vietām būtu runa. Labprāt spēlētu par mazāku naudu Austrijā vai Šveicē, kur ir labi dzīves apstākļi. Tur es noteikti justos labāk nekā, piemēram, Azerbaidžānā, kur varbūt maksātu vairāk. Kaut vai, piemēram, Prāgā (Čehija) es vārētu mierīgi dzīvot un spēlēt. Man tur ļoti patīk, kad esmu aizbraucis uz pāris dienām.

TVNET: Vai ir kas tāds, ko jūs savā karjerā nožēlojat?

Jānis: Tā ka ļoti nožēlotu - nē, bet ir kaut kādas lietas, kuras varētu darīt savādāk.

Dāvis: Nav jau jēgas nožēlot, jo neko jau vairs neizmainīsi. Bet ir lietas, kuras būtu varējis darīt savādāk.

TVNET: Kas ir tās lietas, kuras būtu darījuši savādāk?

Jānis: Treniņos ieguldītais darbs. Daudz ko varēja darīt vairāk un savādāk.

Kad biju ārzemēs, varēju mainīt savu domāšanu. Varēju būt drošāks, pārliecinošāks, iet uz saviem mērķiem, nevis pielāgoties.

Dāvis: Režīms varēja būt savādāks. Mazāk kebabi (smejas). Kad bijām mazāki, par pareizu ēšanu tā nepiedomājām.

Jānis: Tas viss it kā ir zināms, esmu lasījis grāmatas (par veselīgu uzturu), bet cik viegli vai grūti ir to ievērot - tas ir cits jautājums. Vajag motivāciju un gribasspēku.

Dāvis: Kādreiz pēc treniņiem pusdienās teju katru dienu bija karbonāde ar frī kartupeļiem (smejas).

Jānis: Kad ir režīms - labi izgulies un pareizi ēd, enerģijas ir vairāk, treniņos viss sanāk labāk. Cenšamies pie tā vairāk piedomāt, bet citreiz nesanāk ievērot.

Dāvis: Jā, ievērojot režīmu, organisms jūtas daudz labāk. Grūtajos brīžos ir visgrūtāk ievērot režīmu.

TVNET: Kurš jums futbolista karjerā ir galvenais padomdevējs? Viens otram dodat padomus, bet varbūt ir vēl kāds?

Dāvis: Man dažkārt pēc izlases spēlēm Māris Verpakovskis uzraksta, ka varēja darīt kaut ko citādi. Arī pirms devos uz "Jablonec", prasīju viņam, ko un kā labāk darīt.

Jānis: Arī man pēc spēlēm Liepājā vienmēr Māris izteica savu viedokli, kuru es uzklausīju. Arī no katra trenera vienmēr var kaut ko aizgūt. Kas šķiet vajadzīgs, to paturi pie sevis. Tagad sanāk regulāri ar Starkovu kontaktēties, ar viņu kopā analizējam spēles, cenšos viņā ieklausīties, iegūt kaut ko lietderīgu.

TVNET: Kas jums palīdz aģentu lietās?

Jānis: Man ir aģents no Itālijas. Es ar viņu strādāju aptuveni pusotru gadu. Man patīk kā viņš strādā. Uzticos viņam, daudz kontaktējos. Ik pa laikam aizbraucu pie viņa. Domāju, ka sadarbošos ar viņu vēl ilgu laiku.

Dāvis: Man aģents ir no Čehijas, līdz ar to viņš vairāk darbojas tajā reģionā.

TVNET: Kas jums ir mērķi, kurus vēlaties sasniegt futbolista karjerā?

Dāvis: Tos es pagaidām vēlos paturēt pie sevis, lai tie piepildītos.

Jānis: Man vajadzētu nospraust mērķus, lai būtu lielāka motivācija.

Pagaidām nedaudz peldu pa straumi - kā būs, tā būs. Protams, katru dienu trenējos, atdodu visus savus spēkus, bet nav tāds konkrēts mērķis, kas man būtu jāsasniedz.

Varbūt tā man šobrīd tieši pietrūkst.

TVNET: Kas ir jūsu mērķi tieši ar Latvijas izlasi?

Jānis: Karjeras laikā vēlētos tikt uz Eiropas čempionātu, tas būtu ļoti labs sasniegums. Tas būtu fantastiski.

Dāvis: Tikt uz Pasaules kausu 2026. gadā (notiks ASV, Kanādā un Meksikā - aut.), tas nebūtu slikti. Līdz tam vēl gan tāls ceļš.

TVNET: Kas ir jūsu elki futbolā, kuriem sekojāt bērnībā un kurus vērojat arī tagad, paši būdami profesionāli futbolisti?

Jānis: Bērnībā mans elks bija Brazīlijas futbolists Ronaldo. Tāpat arī Zinedins Zidāns (Francija). Ļoti patika, kā spēlēja šie divi futbolisti. Vienu brīdi man patika Mesuts Ezils (Vācija), tagad arī Luka Modričs (Horvātija). Patīk šie centra pussargi, kā viņi spēlē ar bumbu, driblē, pārredz laukumu un veido spēli.

Dāvis: Savulaik man ļoti patika Fernado Torres (Spānija). Tagad vairāk vienkārši skatos futbolu, nevis par kādu konkrēti fanoju. Patīk vērot, kā spēlē Neimars (Brazīlija) un Kiljans Mbapē (Francija). Varētu teikt, ka es pat kaifoju, vērojot, kā viņi divatā var apspēlēt pretiniekus.

TVNET: Kurās pozīcijās jūs jūtaties vislabāk? Atceros, ka Jānis pēc spēles ar Poliju teica, ka labāk gribētu spēlēt centrā, nevis malā.

Jānis: Tā arī ir, ka man spēlēt malā nav tik patīkami kā centra pussarga pozīcijā. Arī Liepājā tagad spēlēju centrā, skrienot gan uz priekšu, gan atpakaļ, nevis tikai uz priekšu. Starkovs teica, ka man jābūt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Tāpēc jāuzlabo fiziskā sagatavotība, lai es 90 minūtes varu spēlēt no vieniem līdz otriem vārtiem.

Dāvis: Es varētu teikt, ka man ērtāk ir spēlēt pozīcijā, vadoties pēc tā, kādi ir partneri laukumā. Jihlavā es spēlēju kā uzbrucējs vidū vai pa malu, bet "Jablonec" komandā mani lika spēlēt zem uzbrucējiem, kur es jutos labāk, jo varēju vairāk spēlēt ar bumbu. Tas ir atkarīgs no komandas biedriem, tāpēc nevaru konkrēti pateikt, kurā pozīcijā jūtos vislabāk. Priekšējā līnijā, domāju, varu visās pozīcijās spēlēt, bet, piemēram, balsta pussarga pozīcijā diezin vai.

TVNET: Esat jau analizējuši nākamos Latvijas izlases pretiniekus - Izraēlas un Slovēnijas futbolistus?

Jānis: Mēs tagad izskatījām savas iepriekšējās spēles, bet pretinieku analīze vēl tikai būs. Domāju, ka abas komandas varam uzvarēt, it sevišķi tāpēc, ka spēlēsim mājās. Uz katru spēli jāiet cīnīties par trīs punktiem.

Dāvis: Brālis jau pareizi pateica, ka jāiet un jāuzvar. Jāspēlē, nedrīkst baidīties. Neviens jau mūs nenogalinās, ja kļūdīsimies un cietīsim zaudējumus. Ir jāgrib uzvarēt.

TVNET: Ir mainījusies tā filozofija, ka Latvijas izlase spēlē tikai no aizsardzības,  tagad ir jāiet uz priekšu?

Jānis: Man vispār nepatīk spēlēt no aizsardzības. Ja es būšu laukumā, spēlēšu augstu, presingošu pretinieku. Man nepatīk iesēsties aizsardzībā, manuprāt, tas ir diezgan bezjēdzīgi. Tādā veidā pilnībā tiek atdots pārsvars pretinieku komandai.

Dāvis: Citreiz jau pretinieks piespiež spēlēt aizsardzībā. Tā bija Polijā, kad uz spēles beigām pietrūka spēka, tāpēc pretinieki iespieda mūs aizsardzībā. 

Jānis: Tajā spēlē no 55. līdz 65. minūtei bija kritiskais brīdis, kad mēs bijām iespiesti aizsardzībā.

Dāvis: Neviens jau negrib spēlēt tikai no aizsardzības, bet citreiz vienkārši tā sanāk.

TVNET: Kā jums liekas, kas šobrīd Latvijas futbolā kopumā ir lielākais klupšanas akmens?

Dāvis: Tas laikam nav jautājums mums. Es to nevēlos komentēt.

Jānis: Latvijas izlases kontekstā varētu teikt, ka pietrūkst pārliecības, uzdrošināšanās spēlēt ar bumbu. Kopumā par problēmām Latvijas futbolā es varētu izteikties, bet nevēlos to darīt, jo daudzos jautājumos neesmu tik kompetents spriest.

TVNET: Kāda ir brāļa stiprākā puse jeb trumpis futbolā? Un kāds ir brāļa lielākais mīnuss?

Dāvis: Jānim lielākais pluss ir spēle ar bumbu. Lielākais mīnuss ir tas, ka viņš zina, kā visu darīt pareizi, taču reizēm to nedara.

Jānis: Dāvim pluss ir labs redzējums futbolā - viņš atrod situācijas uzbrukumā gan sev, gan komandas biedriem. Tā šobrīd mums pietrūkst Liepājā. Kad viņš spēlēja, katrā spēlē varēja izveidot 5-6 bīstamus momentus.

Savukārt mīnuss ir tāds, ka Dāvis dažreiz ir pārāk sasprindzis, to var redzēt pēc ķermeņa valodas. Viņš nespēlē atbrīvoti un izskatās satraucies.

Jānis Ikaunieks

• vecums - 24 gadi
• augums - 182 cm
• pozīcija - uzbrūkošais pussargs
• pārstāvētie ārzemju klubi - "Metz" (Francija), "Larissa" (Grieķija)
• Latvijas izlasē 22 spēles un 3 vārti

Dāvis Ikaunieks

• vecums - 25 gadi
• augums - 184 cm
• pozīcija - uzbrucējs/uzbrūkošais pussargs
• pārstāvētie ārzemju klubi - Jihlavas "Vysočina" un "Jablonec" (abi Čehija)
• Latvijas izlasē 20 spēles un 4 vārti