Jānis Kols: LOK Izpildkomiteja atbalsta bobslejistu lūgumu

Ziemas olimpiskajās spēlēs kopš valsts neatkarības atgūšanas Latvijas sportisti medaļas izcīnījuši vienīgi ledus renes sporta veidos - bobslejā, skeletonā un kamaniņu braukšanā, taču kultūras un sporta centra "Daugavas stadions" rekonstrukcijas plānā vairs nav paredzēta starta estakāde.

TVNET sazinājās ar Latvijas bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta attīstības vadoņiem, lai noskaidrotu, cik svarīga ir Daugavas stadiona starta estakāde sportistu turpmākai izaugsmei.

Daugavas stadiona starta estakāde, kas Rīgas mikrorajonā Grīziņkalnā uzbūvēta PSRS laikā, ir vitāli svarīga boslejistiem, taču skeletonistiem tā nav vajadzīga, bet kamaniņu braucējiem tā kalpotu vienīgi jauno sportistu attīstības posmā.

Otrdien, 10. decembrī, LOK Izpildkomitejas sēdē tika uzklausīts bobslejistu lūgums neatkāpties no iepriekš plānotā Daugavas stadiona rekonstrukcijas projekta, kurā bija paredzēta starta estakāde.

"LOK Izpildkomiteja vienbalsīgi atbalstīja mūsu federācijas lūgumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārskatīt šā gada 15. februārī veiktos grozījumus Grīziņkalna teritorijas revitalizācijas projekta ietvaros, no kura mūsu starta estakāde tika izslēgta," sarunā ar TVNET sacīja LBSF prezidents Jānis Kols.

Pēc bobslejistu lūguma šis jautājums tiks skatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes nākamā gada pirmajā sēdē.

"Protams, viss atduras pret naudas līdzekļiem. Mūsuprāt, esam snieguši atbildes visiem, kuri nebija pietiekami informēti, kāpēc starta estakāde vajadzīga Daugavas stadionā, nevis Siguldā. Izstāstot šos argumentus, visi LOK Izpildkomitejas locekļi piekrita, ka Sigulda nav tā vieta, kur jābūt sausajai starta estakādei," teica Kols.

LBSF prezidents norādīja, ka IZM iepriekš bija vadījusies pēc ieteikumiem, kurus bija sniedzis Dainis Dukurs - skeletona treneris, Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases vadītājs.

"IZM iepriekš bija vadījusies pēc Daiņa Dukura ieteikumiem, ka starta estakāde vajadzīga Siguldā, bet nebija sīkākas analīzes. Siguldas gadījumā šobrīd nav pat zināms, kad naudu varētu piešķirt. Ja arī naudu piešķirtu nākamgad, nav risināti jautājumi, kur šo estakādi izvietot, jo Siguldas trase atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Sporta kompleksa teritorijā vietas nav. Kad un cik ilgā laikā izdosies saskaņot jaunu vietu, izstrādāt projektu un uzbūvēt? Pēc pašiem optimistiskākajiem rezultātiem tie būtu 5 līdz 7 gadi kopš lēmuma pieņemšanas brīža. Tas varētu būt 2025. vai 2027. gads. Tas nozīmē, ka mums aiz muguras būtu jau divas olimpiskās spēles, pirms kurām mūsu bobslejistiem būtu liegta iespēja trenēties vasaras laikā spēka stumšanā un ielēkšanā kamanās. Tas vienmēr ir bijis pamatu pamats mūsu bobslejistu izcilajiem rezultātiem starta ieskrējienos jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem," skaidroja Kols.

"Daiņa Dukura arguments, ka Sigulda ir izveidojusies par ledus renes sporta veidu centru, ir pilnīgi pareizs. Tā ir, un cepuri nost par to. Tajā pašā laikā no Siguldas trases līdz sporta kompleksam ir 3 kilometru attālums. Tur esošā svaru zāle nav paredzēta spēka vingrinājumiem. Savukārt Daugavas stadionā mums būs blakus gan stadions, gan manēža, gan smagajiem svariem paredzēta svarcelšanas zāle," turpina LBSF prezidents.

"Runa ir par vasaras treniņiem, kad mūsu sportistiem regulāri ir jāpārbauda veselības stāvoklis. Līdz Latvijas Olimpiskajai vienībai (LOV), kas atrodas Mežaparkā, no Daugavas stadiona aizbraukt ir tuvāk nekā no Siguldas. Lai cik daudziem tas šķirtu dīvaini, dzīvošana Siguldā ir ievērojami dārgāka nekā Mežaparka kompleksā.

Visu to ņemot vērā, ir tā, ka Sigulda ir laba ziemā, bet mums vajag vietu un treniņu apstākļus vasarai," atzīmē Kols.

LBSF prezidents norāda, ka Daugavas stadiona estakādi varētu izmantot gan par inventāra noliktavu, gan par sportistu pulcēšanās vietu lietus gadījumā, gan arī tā kalpotu par skaņas barjeru no dzelzceļa puses.

"Tā ir multifunkcionāla būve. Šo visu uzklausot, arī IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs neizteica iebildumus. LOK lēmums priekš IZM ir pieņemts. Tagad IZM ir jāvērtē, kādas ir iespējas realizēt šo projektu," sacīja Kols.

"Protams, no valsts institūciju puses šī ir dilemma, ka divām nacionālām sporta būvēm iznāk konkurēt savā starpā, jo Siguldas olimpiskais centrs ir ar savu finansējumu, bet Daugavas stadions ar savu finansējumu. Tomēr uzskatu, ka tas ir normāli. Kā jau izteicās Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis - Vācijā, kas ir vienīgā nācija mums priekšā bobslejā, šobrīd ir septiņas starta estakādes un tiek būvēta jau astotā," norādīja LBSF prezidents.

"Siguldas trases vadītājam Dainim Dukuram bija iespēja realizēt projektu, kāds viņam tika iedots, lai uzbūvētu starptautiskajiem standartiem atbilstošu mākslīgā ledus starta estakādi. Tas beidzās ar to, ka tā der tikai skeletonam. Viņš ieekonomēja garumu uz viena norūsējuša šķūņa rēķina, kurā viņam glabājas inventārs. Principā mūsu bobslejistiem tā nav derīga, mēs to arī neizmantojam gandrīz nemaz," apgalvo Kols.

"Diemžēl, mūs izslēdzot, automātiski tie līdzekļi, kas bija paredzēti starta estakādei Daugavas stadionā, tika pārdalīti citiem projektiem. Par to mēs nesūdzamies, jo līdzekļi novirzīti citu sporta veidu attīstībai un nauda nav izmesta vējā, bet daļu no tās arī mums vajag," piebilst LBSF prezidents.

Kols norādīja, ka sākumā projektā bija garantēti 700 000 eiro mākslīgā ledus starta estakādei. Piekrītot sausā tipa estakādes izveidei, izmaksas ir mazākas.

"Vajadzīgā summa ir 400 000 eiro, kas gan ir pieticīgi aprēķini. Noteikti ir vajadzīgi 500 000 eiro, bet šim mērķim Daugavas stadiona projektā brīvas naudas pašreiz nav. Līdz ar to jālemj, kā un kāda veidā to piesaistīt, jo šis projekts tiek realizēts par kopējiem līdzekļiem - Eiropas un valsts līdzfinansējumu," teica LBSF prezidents.

Skeletona treneris, Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases vadītājs Dainis Dukurs sarunā ar TVNET pauda uzskatu, ka 2009. gadā Siguldā uzbūvētā starta estakāde ir derīga visiem trim ledus renes sporta veidiem. 

"Siguldas starta estakāde ir stipri līdzīga tiem apstākļiem, kādos ir jāskrien sacensībās," par ledus estakādi saka Dainis Dukurs.

"Savā laikā tajā vecajā estakādē (Daugavas stadionā) esam skrējuši, taču mums tā nepatika," pastāstīja skeletona treneris.

"Tad mēs trasē likām vecus matračus, kad Siguldā vēl nebija starta estakādes, kas tika uzcelta 2009. gadā. Skrējām standarta starta vietā, bremzējām tajos matračos, stiepām kamanas atpakaļ augšā," atceras titulēto skeletonistu Martina un Tomasa tēvs.

"Tur ir pavisam cita pretestība. Mūs tāda starta estakāde neinteresē. Darbu varam izdarīt vasarā gan stadionā, gan svaru zālē, gan pielāgotos vieglatlētikas treniņos. Vēl arī Latvijas skeletona junioru treneris Gints Dzērve ir uzbūvējis Murjāņos estakādi, kas paredzēta skeletonistiem skriešanai pa sintētisko segumu," piebilda Dainis Dukurs.

"Līdzīga estakāde savulaik bija Murjāņos, ko uztaisīja Rolands Upatnieks, taču tā ir aizgājusi nebūtībā. Nepārzinu pilnībā treniņu metodiku, tomēr domāju, ka Siguldas starta estakāde der gan skeletonam, gan bobslejam, gan kamaniņām. Varbūt tā ir treneru specifika, varbūt kādas citas vēlmes, bet tas ir cits stāsts," uzskata Dainis Dukurs.

Viņš arī noraida viņam adresētos pārmetumus par Siguldas trasē 2009. gadā tapušo ledus starta estakādi, kuru sākumā bija plānots būvēt Ventspilī, jo toreiz to akceptējuši visu triju ledus renes sporta veidu pārstāvji.

Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) prezidents Atis Strenga portālam TVNET sacīja, ka viņa vadītās organizācijas saime rēķinājās ar Daugavas stadionā paredzēto starta estakādi, tomēr kamaniņu braucējiem tā nav vitāli svarīga.

"Katrā gadījumā plānojām un rēķinājāmies, ka Rīgā varētu būt vieta, kur tieši bērniem sākt darboties. Lielajam sportam, protams, pamata vieta ir Sigulda," teica Strenga.

"Kopā ar bobslejistiem sākumā bijām plānojuši šo objektu. Bet nu, ja nesanāk, tad nesanāk. Katrā ziņā par to nepriecājamies. Būtu labāk, ja šāda estakāde patiešām būtu. Protams, tas gan nav tik stratēģisks jautājums - būt vai nebūt kamaniņu sportam," sacīja LKSF prezidents.

Kopš valsts neatkarības atgūšanas Latvijas sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījuši 8 medaļas. Visas godalgas izcīnītas bobslejā, skeletonā un kamaniņu braukšanā.

Arī pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, tolaik Latvijas sportistiem pārstāvot PSRS, bobslejisti un kamaniņu braucēji izcīnīja vairākas olimpiskās godalgas.

Latvijas bobslejisti, skeletonisti un kamaniņu braucēji spējuši gūt panākumus, kaut arī šo sporta veidu funkcionāru starpā nav vienprātības attīstības un infrastruktūras jautājumos.