Kas jauns hokejā? Runā Matulis: "Dinamo" jau domā par... Tambijevu (4)

Līdz 30. martam, kad plānots Latvijas izlases pirmais treniņš, pašmāju puikas var braukt sauļoties, atpūsties vai iedzert alu tepat Rīgā. KHL čempionātā dinamieši tāpat nekādus varoņdarbus vairs nespēj veikt, vienīgais reālais mērķis - nepalikt pēdējiem un apsteigt Minskas "Dinamo". Visos citos rādītājos droši vien būs visu 12 sezonu antirekordi.

Par 45 (!!) pēc kārtas nerealizētajiem vairākumiem jau smej KHL spēļu komentētāji, tāpat par nespēju dabūt vispār ripu vārtos. Droši vien atlikušajās astoņās spēlēs metēji nepārspēs paši sevi un antirekords būs arī gūtajos vārtos, šobrīd - 86, otrs sliktākais rādītājs aizpērn - 105, kad bija par sešām spēlēm mazāk (56) nekā šajā sezonā.

Kas notiks ar "Dinamo" tālāk? Loģiski būtu, ja klubam jau no decembra vidus, kad atdevām savu vienīgo centra uzbrucēju Brendonu Makmilanu Bobam Hārtlijam, būtu kāds plāns. Priekšdienām. Jo izslēgšanas spēles jau tad Rīgai praktiski bija zudušas. Bet "Dinamo" turpināja tādā paša garā, mēģinot sev un skatītājiem iestāstīt, ka katrā spēlē cīnāmies par uzvaru.

Formāli jau neko nevar pārmest par necīnīšanos, taču no malas tas jau sen izskatās pēc vergu darba. Ak vergturim vajag, lai mēs cīnītos? Nu, labi! Lai gan lielākā daļa sirds dziļumos jau sen izteikusi neuzticību galvenajam trenerim Ģirtam Ankipānam, un atsevišķu leģionāru emocijas (Salāks, Gilīss, Eštons) drīzāk ir pašcieņas lieta. Jo sākot ar 0:7 Rīgā pret "Jokerit" bija redzams, ka spēlētāju pamatmasa ir nobriedusi sezonas antirekordam – desmit zaudējumiem pēc kārtas. Dažkārt itin centīgi spirinoties pretī, bet pašiem neticot, ka iespējams uzvarēt.

Vai "Dinamo" priekšniecībai kaut ko kardinālu vajadzēja veikt jau decembrī, bet varbūt - novembrī vai oktobrī? Jā un nē. Arī iepriekšējos gados, kad punkti tabulā nav krājušies, "Dinamo" vadība, lasi, padomes priekšsēdētājs Juris Savickis, necentās ātri un tūlīt atbrīvot Jūliusu Šupleru, Peku Rautakalio, Kari Heikilu un Sandi Ozoliņu. Bet tikai Šuplers no šiem zaudējumu seriāliem prata izjāt baltā zirga mugurā. Rautakalio, Heikulu un Ozoliņu hokeja zirgs sabradāja. Un izskatās, ka tā ir noticis arī ar Ģirtu Ankipānu. Kaut pērn likās, ka baltais zirgs viņam ļoti piestāv.

Nekad neesmu slēpis, ka man patika Šuplera komandas vadības stils. Daudz kur iekšā nejaucoties, Jūlis tomēr ļoti labi vadīja šo 25 cilvēku bandu, ar numeroloģiju, Marsela Hosas iedvesmošanu, ļoti reti izejot no rāmjiem.

Manā praksē tāds bija tikai viens gadījums, kad uz manu ne sevišķi galanto repliku, Jūliuss izmeta savu spārnoto frāzi, ka "Latvijā jau katrs, kurš ar nūju pārslidojis pāri centra līnijai, tiek uzskatīts par hokejistu."

Kad viņam tas bija vajadzīgs, kā gadījumā, kad pirms pirmās sezonas Maskavā Elisons un Hartigans piedzērās kā cūkas, Šuplers pievēra acis. Kad tas nebija izdevīgi, ļāva, lai peles (Hosa) danco pa galdu. Jo blakus bija ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs. No kura tauta principā raustījās.

Šķiet, tas bija "Dinamo" pirmajā sezonā, kad Šuplers atklāti pateica, ka "Skanstes ielā nav neviena, ar kuru varētu parunāt par hokeju, izņemot Sējēju." Kā zināms, Sejējs tur vairs nav.

Negribu apstrīdēt kāda "Dinamo" padomes (Savickis, Šteinbergs, Freibergs, Zalāns) vai valdes (Ulmanis, Kuzņecovs, Priede, Jašniks) locekļa kompetenci pamatprofesijā, bet hokejā viņi drīzāk ir goda viesi. Atdodot pārāk daudz reālās varas Ģirtam Ankipānam, kurš ir gan ģenerālmenedžeris, gan komandas galvenais treneris.

Šaubos, vai Sējēja-Šuplera laikos būtu iespējams gadījums, kad galvenais treneris pēc astotās spēles atlaiž vienu no potenciālajiem metējiem Jakobu Berglundu, bet vēl pēc četrām spēlēm - otru potenciālo metēju Davidu Ulstrēmu.

Berglunds, nospēlējot pat divdesmit mačus mazāk nekā pārējie, ir ceturtais rezultatīvākais (12+10) Ņižņekamskas "Ņeftehimik", bet Ulstrēms lasa punktus Šveices NA līgā (7+15).

Ja Šuplers gribētu kādu no abiem atlaist, sekotu Sējēja iebilde: "Bet man nav ko tev dot vietā. Spēlē ar šiem pašiem, kamēr atrodu maiņu!" Tikai 14. (!!) spēlē pēc Ulstrēma atlaišanas "Dinamo" parādījās Setdikovs un Protapovičs, vairāk nekā mēnesi spēlējot ar nenokomplektētu komandu. Esmu pārliecināts, ka ar fiziski vāju Berglundu un aizsardzībā nestrādājošu Ulstrēmu punktu tomēr būtu vairāk, nekā bez viņiem. Bet Ankipāns bija (ir?) pārliecināts par sava hokeja pareizību un tajā izņēmumi nav paredzēti.

Neesmu komandu mikroklimatu mērītājs, taču jau kopš devītās spēles Čerepovecā (23. septembris, 1:6) hokeja kuluāros runā par galvenā trenera konfliktu ar spēlētājiem, kādus divus mēnešus - ka mikroklimats komandā esot tāds, ka neviens negribot iet uz darbu... Ja padomei un valdei būtu bijis reāls kontakts ar hokeja komandu, kazi, novembra vidū vēl kaut kas varbūt būtu bijis glābjams. Tagad – ar lielu cīņu, bet bez uzvarām, jo neveicas, "Dinamo" ir tādā pakaļā, ka maz neliekas. Sezonā, kad klubs tika pasludināts par Latvijas nacionālās izlases bāzes klubu. Ar ļoti miglainām nākotnes perspektīvām. No tiem, kas kluba oficiālajā pieteikumā, tikai trim Ģēgērim, Sļepecam un Švānenbergam līgums nebeidzas 30. aprīlī.

Ko darīs Savickis un Co? Kaut oficiāli nekur nav dzirdēts, ka treneru kolektīvs mums varbūt vārgs, neoficiālās sarunās Savickis jau noskatījis Ankipānam mantinieku - Karagandas "Sariarka" galveno treneri Leonīdu Tambijevu.

Kurš ar diviem dažādiem klubiem uzvarējis Krievijas VHL čempionātā. Droši vien, tā ir tikai sagadīšanās, ka šajā pašā laikā kaimiņzemes populārākajā hokeja portālā allhockey.ru parādījās ļoti labs raksts par treneri Tambijevu, kā Rīgas "Dinamo" nākamo treneri.

Kā notiks jaunā "Dinamo" komplektācija? 30+30+30, proti, trešdaļa (8) vietējie spēlētāji, tikpat daudz no Krievijas un trešdaļa no īstajām ārzemēm. Beidzot tiks realizēts mana drauga Guntara Pastes projekts. Bet bijušais LHF prezidents Kirovs Lipmans kaut kur fonā klusi ņurd: "Bet 2008. gada vasarā taču "Dinamo" bija iecerēts kā Latvijas izlases balsts... Gan izlasē, gan "Dinamo" strādājot vienam galvenajam trenerim. Un gatavojot spēlētājus pasaules čempionātam un olimpiskajām spēlēm."