LFF aicina diskutēt par izmaiņām sporta skolu sistēmā

Iepriekš šomēnes LFF saņēma informāciju no IZM par plānoto izmaiņu piedāvājumu, aicinot sadarbībā ar sporta skolām un klubiem pārskatīt un precizēt šobrīd noteiktos rezultativitātes kritērijus sportā un nosacījumus attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu, kā arī sniegt priekšlikumus citām izmaiņām.

LFF pievienojas viedoklim, ka IZM pašlaik rosināto grozījumu Ministru kabineta noteikumos rezultātā reģionos būtu jāslēdz virkne futbola grupu. "Sekas ir prognozējamas ļoti negatīvas, un tas īpaši var attiekties uz mazajām sporta skolām, kur daudzās pašvaldībās futbola segments var tikt slēgts. Apzinot statistiku par, piemēram, Vidzemi un Ziemeļaustrumu reģionu, redzam, ka burtiski visās sporta skolās jaunā kārtība liktu atteikties no futbola. Tāpat tas lielajās pilsētās būtiski ietekmēs treniņu grupu lielumu un treneru skaitu, kas ir nodarbināti profesijā. Cietīs ne tikai statistika, bet arī paši bērni, kuriem ir interese būt futbolā. Samazinoties iespējām komplektēt grupas, arī tiem bērniem, kuri gribētu nodarboties ar futbolu, šāda iespēja, iespējams, būs liegta. Ja ar izmaiņām mērķis ir celt kvalitāti, redzam, ka efekts var būt gluži pretējs. Skaidrs, ka lielajās pilsētās bez sporta skolām ir sporta klubu piedāvājums, bet mazajās pilsētās tieši sporta skolas nodrošina bērniem fizisko aktivitāšu piedāvājumu," pauž LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks.

Reaģējot uz IZM piedāvāto izmaiņu kopumu, LFF šajā jautājumā ir sākusi dialogu ar federācijas biedriem, no kuriem liela daļa ir sporta skolas, kā arī citām sporta skolām, kas piedāvā futbola nodarbības, lai apzinātu ietekmi, kādu piedāvātais modelis var atstāt uz futbola attīstību valstī. Šā mērķa labad 18. februārī LFF organizēja tikšanos un diskusiju ar procesam pakļautajiem federācijas biedriem.

"Prieks, ka šis ir tikai piedāvājums un ka IZM aicina federācijas nākt klajā ar saviem priekšlikumiem. Pašlaik 100% visas sporta skolas ar piedāvāto modeli ir neapmierinātas, jo saredz ļoti negatīvas sekas uz futbolu kā sporta veidu. Tas raisa daudz jautājumu par sporta veidu attīstību sporta skolu sistēmā kopumā. Pašlaik ir iespaids, ka modelis nav pārdomāts. Tāpat nav saprotami argumenti, kāpēc šādas izmaiņas tiek piedāvātas, un nav saprotams vēlamais galarezultāts," uzsver Edgars Pukinsks. "Redzam, ka piedāvājumā futbola specifika, apmācības metode un sporta veida intereses nav ņemtas vērā. Šis modelis virza uz pāragru specializāciju, nevis nodrošina loģisku sportistu sagatavošanu ilgtermiņā. IZM piedāvātajos kritērijos, skatoties tīri matemātiski, visos sporta veidos nav sistēmiski līdzvērtīga pieeja. Līdz ar to nav saprotami principi, pēc kādiem prasību piedāvājums ir veidots."

Diskusijas ar LFF biedriem iezīmē, ka aktuāls ir arī pašas sistēmas jautājums, jo nav skaidrs, kāds ir profesionālās ievirzes izglītības iestāžu darbības galvenais mērķis. "Tas ir augsto sasniegumu sports vai tas ir tautas sports un nācijas veselība? Funkcijas starp valsti un pašvaldībām ir pārdalāmas, kas eksistē arī dzīvē, taču būtiski būtu pie jebkurām pārmaiņām visupirms nākt klajā ar stratēģiskiem mērķiem, kuri ilustrē vēlamos ieviešamo izmaiņu ilgtermiņa ieguvumus," piebilst LFF ģenerālsekretārs.

LFF tuvākajā laikā apkopos sporta skolu viedokli par to, kāda ir paredzamā ietekme uz futbola attīstību katrā reģionā, ja šādas izmaiņas stātos spēkā, kā arī piedāvās IZM specifisko rekomendāciju apkopojumu, aicinot IZM sēsties pie sarunu galda, lai saprastu sporta veidu specifiku un vajadzības, un diskutēt, kā prasības salāgot ar reālo dzīvi un kā panākt, lai tās atbalsta sporta veida attīstību.