Kas jauns hokejā? Runā Matulis: skate jaunajiem, bet hokejs - vecajiem (1)

"Olimp/Ventas 2002" 6:3 uzvaru pār "Mogo/LSPA" vēroja kāds pustūkstotis skatītāju (protokolā - 450). Automašīnu pie halles bija tik daudz, ka jau kādu stundas ceturksni pirms spēles sākuma aizņemta bija arī tuvējā pļava pie t.s. Starptautiskās skolas. Un hokejisti laukumā centās no visas sirds.

Skatīties divu labu pašmāju klubu hokeju bija interesanti no pirmās līdz pat pēdējai minūtei.

Kaut arī "Mogo" nu jau vairākus gadus par savu halli sauc to, kas Šmerlī pie Sporta akadēmijas, savulaik Piņķi bija viņu mājas. Pirms spēles kuluāros augstāk arī kotējās "Mogo" - galu galā pirms paša čempionāta "Olimp" noņemts Krišjānis Rēdlihs, arī Oskars Bārtulis, atdabūts divu pēdējo sezonu dinamietis Rihards Marenis, kā arī tepat Pierīgā atrasts NHL pirmās kārtas drafta izvēlē izraudzītais Robs Šremps.

Taču dzīvē un hokeja laukumā ne viss notiek tā, kā tas izskatās uz papīra: olimpieši, pieredzējušo brāļu Alekseja un Maksima Širokova uzkurināti, spēli sāka tika aktīvi, it kā tas būtu "Optibet" hokeja līgas fināla septītais mačs. Ripa vairāk uzturējās "Mogo" laukuma pusē, līdz kādā epizodē pārāk karstasinīgi nospēlēja viesu kapteinis Renārs Demiters (2+10), un Alekseja Širokova realizēts vairākums. Otros vārtus jau lielajā vairākumā ar tālmetienu guva nule par Rīgas domes deputātu vēl nekļuvušais "Mogo" kapteinis Georgijs Pujacs. No malas izskatījās, ka "Mogo" vārtu sargātājs Henrijs Ančs redz gan ripu, gan metiena brīdi, taču melnais kaučuka disks atrada vietu vārtu stūrī. 

Pēc otrās trešdaļas labāks garastāvoklis jau bija "Mogo", kas ar diviem bijušā kurbadieša Jāņa Straupes vārtiem bija ne tikai izlīdzinājuši mača gaitu, bet arī nonākuši vadībā - 3:2. Divos no trim gadījumiem ne sevišķi pārliecinoši nospēlēja mājinieku vārtsargs Andrejs Bončs-Brujevičs, un izskatījās, ka jaunais "Olimp" treneru duets Jurijs Agureikins/Aigars Cipruss jau grasās veikt vārtsargu maiņu.

Spēles pēdējās divdesmit minūtēs "Olimp" guva vēl četrus vārtus, vienus no tiem atkal lielajā vairākumā. Spēles beigas "Mogo" aizvadīja ar tukšiem vārtiem un jaunāko šā mača dalībnieku - Martinu Rodrigo Laviņu (2003) kā sesto spēlētāju.

Treneri gan parasti iesaka jaunos pārāk neslavēt, taču mazais Laviņš bija viens no niknākajiem spēlētājiem laukumā, izpildot spēka paņēmienus gan pret krietni būdīgāko Aleksandru Jerofejevu, gan citām "Olimp" autoritātēm. 

Paldies Martinam, kurš šoreiz mazliet "piespēlēja" arī man. Jau pirms spēles biju izlēmis, ka mana pirmā tēma būs jaunie hokejisti šajā Latvijas čempionātā. Proti, tie, kas dzimuši šajā gadsimtā, tātad - 2000. gads un jaunāki. Kā par brīnumu, komandu pieteikumos ir ļoti daudz šo pirmā pēcjuniora gadu un jaunāku spēlētāju. Saprotams, ka Oļega Sorokina vadītajā HS "Rīga" ir tikai viens nejuniors - Vladislavs Koniševs, šī "Rīga" praktiski ir pat jauniešu komanda, kurai laikam tomēr būs grūti konkurēt ar lielo četrinieku ("Liepāja", "Zemgale/LLU", Mogo" un "Olimp"). Līdzīgs skats ir arī Atvara Tribuncova nometnē "Dinaburgā" - tikai seši vecāki par 2000. gadu, bet vairāk par duci (15) - jaunāku. Būs grūti. "Prizmā/IHS" proporcija uz pusēm - 11:12. "Mogo" un "Olimp" pieteikumos pagaidām pa trim jaunajiem, "Zemgalē" - pieci, bet " Liepājā" no trim desmitiem pieteikto spēlētāju - 17 ir jauniņie, 13 - vecāki par 2000. gadu.

Lai kā es cienītu jaunos talantus, tomēr pēdējos gados Latvijas čempionātu tendence ir tāda, ka spēlēt jau jaunie tiek itin daudz, bet rezultātu joprojām taisa vecie.

Jauno/veco kontekstā varbūt interesanti būs pavērot arī tos jaunuļus, kuri kaut uz laiku, bet atgriezušies no ārzemēm. Kā liepājnieks Raivo Freidenfelds (2000), kurš pērn spēlējis Somijas spēcīgākajā junioru līgā; kā "Prizmas" aizsargu Haraldu Jirgenu (2000), kurš Rīgā atgriezies pēc četrām sezonām ASV, pērn kā aizsargam USPHL Premier līgā 42 spēlēs nopelnot 55 (21+34) rezultativitātes punktus. Jauno spēlētāju, kas pabijuši Rietumos, ir gana daudz, jo diezgan noturīgs pie mums ir uzskats, ka 15-16 gadu vecumā jaunajam hokejistam Latvija ir jāpamet. Ja viņš grib kaut ko sasniegt. Un vecāki ir gatavi maksāt pat 5000 ASV dolāru par sezonu, lai tikai puika varētu paskoloties ASV hokejā. No jaunajiem, kas atgriezušies, man ievērības cienīgs liekas "Zemgales" jaunieguvums Patriks Ozols (2001), kurš pērn spēlējis Amerikas junioru otrajā spēcīgākajā līgā NAHL. 

Šoreiz atturēšos no prognozēm, jo gana daudz jau esmu aizšāvis garām, turklāt Arta Ābola jaunā komanda "Zemgale" pagaidām pieteikusi knapi minimālo spēlētāju skaitu (17). Klāt noteikti nāks dinamieši Roberts Mamčics un Emīls Ģēģeris, varbūt vēl kāds, jo Jelgava ir "Dinamo" fārmklubs. Līdz ar to kādam jelgavniekam var rasties izdevība uzspēlēt pie Pētera Skudras.

Uz ārzemēm neaizbraukušo mūsu leģionāru pulks pagaidām ir gana plašs, un gan jau kāds piestās arī "Optibet" līgā. Jelgavā pie Ābola esot manīts, piemēram, Frenks Razgals. Intrigu Latvijas virslīgā būs pietiekami. Man viena no saistošākajām šķiet trenera Ābola debija Latvijas virslīgā. Būs interesanti.