Dārziņš: Ir lietas, kas nesanāca, bet apcelt sevi neļaušu

Kad uzrunāju tevi intervijai, teici, ka esi izbraucis ārpus pilsētas. Smelies spēku svaigā gaisā laukos?

Jā, pieķēri. Biju izbraucis no pilsētas mazliet atpūsties, paskatīties uz jūru un paspārdīt bumbu ar bērniem.

Šī bija smagākā sezona tavā karjerā?

Jā, noteikti viena no smagākajām. Esmu jau iepriekš teicis, ka visas sezonas, bez izņēmuma, ir ar kāpumiem un kritumiem, bet šī, protams, izceļas. Smaga, jo izpalika sportiskie panākumi, un arī fiziski smaga burtiskā nozīmē. Par fizisko stāvokli žēloties sportistam izklausās nenopietni, jo galu galā tas ir mūsu darbs un mūsu atbildība būt labā formā, bet jāatzīst, ka šoreiz pēc tiem visiem vīrusiem bija grūti.

Gūtie vārti un rezultatīvas piespēles statistikas ailītēs ir uzbrucēju mēraukla - tavā kontā šosezon 41 spēlē 23 punkti (7+16). Kā kopumā vērtē savu sniegumu?

Nu es jau 30 gadus paškritiski vērtēju savu sniegumu. Sekoju un domāju līdzi, kā uzlabot savu spēli. Ir lietas, kas nesanāca, bet apcelt sevi arī neļaušu, jo, ja būtu nospēlējis visas spēles sezonā, tad līdz 30 rezultativitātes punktiem būtu aizkūleņojis.

???? pic.twitter.com/XMPdkLIaH2

— Dinamo Riga (@hcDINAMORIGA) December 7, 2020

Juris Savickis sola, ka Rīgas "Dinamo" būs arī nākamajā sezonā. Tu esi kluba ilggadēja vērtība. Gribi palikt komandā? Pieņemu, ka beigt karjeru tev ir par agru...

Šobrīd ne es, ne klubs neskrienam notikumiem pa priekšu. Ir normāli, ka sāk ar trenera meklēšanu un pēc tam uzrunā spēlētājus, bet jebkurā gadījumā, ar mani vai bez, Latvijas hokejam tas ir lieliski, ka "Dinamo" būs.

Savickis atklājis, ka Sergejs Zubovs esot Rīgas "Dinamo" galvenā trenera amata kandidāts un drīzumā plānots nolīgt treneri. Tev šis speciālists ir zināms?

Personīgi nezinu. Man zināmi spēlētāji, kas spēlējuši pie viņa. Saka, ka viņš ir "Players’coach" [spēlētāju treneris], respektīvi - dod spēlētājam lielāku rīcības brīvību. Lai tiktu izpildīts spēles plāns, ļauj spēlētājiem pašiem pieskatīt vienam otru, nevis pats patrulē ar rungu pa ģērbtuvi. Hokeju vēl joprojām redzot ar tādām acīm kā pats spēlējis. No sevis grūti kaut ko pateikt, bet nu skaidrs, ka tiem, kas atceras, kā viņš spēlēja, viņš ir leģenda tāpat kā Sandis Ozoliņš.

Kā vienu no iemesliem neveiksmīgajai sezonai min to, ka starpsezonā bija daudz neskaidrību par Rīgas "Dinamo", gatavošanās sezonai sākās pārāk vēlu. Piekrīti, ka tas iespaidoja sniegumu?

Komandas sniegumu ietekmē ļoti daudzi faktori, un, lai palielinātu izredzes uzvarēt, visam jābūt augstā līmenī. Konkrēti spēlētājiem nekas netrūka un nemaisīja gatavošanās procesā, bet domāju, ka saistībā ar pandēmiju bija jārisina diezgan sarežģīti jautājumi komandas komplektācijas ziņā, kā arī nometņu un pārbaudes spēļu organizēšanas sakarā. Ja laicīgi visu nesanāk sakārtot, tad tas atstāj nospiedumu.

Tev attiecības ar Pēteri Skudru kā spēlētājam ar treneri bija labas? Kā tu raksturotu viņu kā personību un hokeja speciālistu?

Jauns, ambiciozs treneris, kurš jau ir ieguvis zināmu pieredzi, bet vēljoprojām attīstās un seko līdzi jaunākajām hokeja tendencēm. Domāju, ka lielākie panākumi trenera karjerā vēl ir priekšā. Vasarā runājām par hokeju un var redzēt, ka Pēterim ir gan mērķi, gan vīzija, kā to panākt. Šogad diemžēl nesanāca sasniegt iecerēto.

Brīžos, kad ir ilgas neveiksmju sērijas treneru un spēlētāju attiecības kļūst samocītas, bet globāli mums viss bija kārtībā un man ir cieņa pret viņu.

Skudra pret spēlētājiem bija godīgs? Šķiet, ka viņš tāpat kā Džons Tortorella (NHL kluba Kolumbusas "Blue Jackets" galvenais treneris) var komandas zvaigzni atstāt rezervē, ja ir to nopelnījis...

Domāju, ka komandai galvenais ir, lai treneris ir godīgs pret hokeju. Un Skudra tāds ir. Vienmēr bija profesionālis, kvalitatīvs treniņprocess, vienmēr izanalizēts pretinieks utt. Kas attiecas uz "būt godīgam pret spēlētājiem", uzskatu, ka trenerim ir jādara maksimāli viss, lai spēlētājs parāda savu labāko sniegumu, tādējādi palīdzot komandai, un tad nav starpības, vai tas tiek panākts ar atsēdināšanu, vai pieminekļa uzcelšanu. Ceru, ka gan Skudra, gan Tortorella rīkojas tieši šādu iemeslu vadīti un tad tas ir okei, bet tas ir jāprasa viņiem.

Fiasko ir tad, ja treneri vienkārši rīkojas kā žūrija un vērtē, kuru atsēdināt, bet kam pasniegt medaļas.

Kāda tev šobrīd veselība, kā ar traumām?

Paldies, viss ir labi. Vesels!

Pasaules hokeja čempionāts šogad notiks Rīgā, taču ārkārtas apstākļos. Būs jādzīvo "burbulī". Esi apņēmies palīdzēt Latvijas izlasei?

Jā, kandidēšu.

Cik daudz zini, kāda būs Latvijas izlases treniņnometne? Kad jāiet "burbulī"?

Sākam pēc Lieldienām. Par "burbuli" šobrīd zinām tikai to, ka tas būs. Nāks tuvāk čempionāts, tad arī būs lielāka skaidrība par datumiem.

Līdz ar Boba Hārtlija ienākšanu Latvijas hokejā izlase vairs necīnās par palikšanu elitē, bet gan par uzvaru katrā spēlē, un ir nopietns spēks ikvienam sāncensim. Kā viņš mainījis Latvijas hokeju? Vai viņš ietekmējis hokejistu sportisko mentalitāti?

Bobs ir spēcīgs treneris, kurš ir uzlabojis izlases sniegumu un parādījis virzienu, kādā jāstrādā. Izlases sportiskā mentalitāte vienmēr ir bijusi ar reālu skatu uz tobrīd notiekošo. Kļūstot konkurētspējīgākiem, ir paaugstinājusies pārliecība par saviem spēkiem - attiecīgi komanda kļūst jaudīgāka. Sportā visu izšķir rezultāts, un ir izdarīts daudz, lai palielinātu iespējas sasniegt virsotnes, tāpēc tagad atliek tāds sīkumiņš kā atrādīt to, kas satrenēts.

Sabiedrībā ir arī pretējs viedoklis - pasaules čempionāta rīkošana tiek dēvēta par "dzīrēm mēra laikā". Tas ir pārspīlēts, tavuprāt?

Tā kā esmu hokejists, tad atbildēšu kā hokejists. Hokejistiem tās nav "dzīres mērā laikā". Mums tās ir sacensības, kurās aizstāvam valsts godu un arī izklaidējam cilvēkus, demonstrējot savas iemaņas. To darām ar lielu atbildības izjūtu un centību. Ja es būtu politiķis, tad atbilde, visticamāk, skanētu citādi, ja filozofs, tad atbildētu vēl savādāk. Visprecīzāko atbildi par pasaules čempionāta organizēšanu, domāju, jāprasa pašiem rīkotājiem.

Ar Kasparu Daugaviņu esat vienojušies jau par golfa maču? Laiks vienīgi nelutina, ziema neatkāpjas...

Nav tik traki, laukumi jau ir vaļā un pāris reizes jau uzspēlējām. Kamēr treniņu režīms ļaus un kamēr nebūs jāsēž burbulī, tikmēr spēlēsim.

Pirms kāda laika man bija saruna ar Andra Biedriņa pirmo treneri Raivo Otersonu. Viņš izteica atziņu, ka treneriem saviem audzēkņiem vajadzētu jau laikus iemācīt pareizi atpūsties, lai starpsezonā, rupji sakot, nenodzertos utt. Viņš kā reiz minēja golfu, kas ir populārs Ziemeļamerikā. Kā tu nonāci pie golfa?

Zināju, ka Ziemeļamerikā daudzi komandas saliedēšanās pasākumi tiek rīkoti golfa laukumos, tāpēc pirms došanās uz junioru līgu Kanādā izmēģināju šo spēli Latvijā, lai vispār saprastu, kas tas ir. Iepatikās. Bet, kas attiecas uz atpūtu, tad droši vien, ka vecāki jau ieliek pamatus tam, kādu dzīvesveidu piekops sportists. Treneris, protams, arī var iedot informāciju par dažādiem scenārijiem.

Izvēle, ko darīt ar savu brīvo laiku, jau tāpat būs paša sportista rokās, kaut gan profesionālais sports, var teikt, ir kļuvis gandrīz par 12 mēnešu profesiju un brīvā laika nav daudz.

Kā tev šķiet, ņemot vērā daudzu gadu pieredzi, kāpēc Latvijā hokejs ir tik lielā cieņā? Pasaules čempionātos vai olimpiskajās spēlēs medaļu nav, taču fanu mīlestība ir teju nemirstīga...

Hmmm... laikam no sākuma piesaista tas, ka hokejs ir dinamiska spēle un ir vienkārši aizraujoši skatīties. Pēc tam jau sāk līdzi just savējiem un veidojas dažādas fanu tradīcijas, ko gribas sajust un atkārtot.

Šosezon Rīgas "Dinamo" debitēja vairāki jaunie hokejisti. Varbūt vari kādu uzslavēt? Piemēram, Ernestu Ošenieku un Jāni Švanenbergu, kuriem "uz papīra" šī bija otrā, bet faktiski pirmā pilnā sezona KHL.

Uzvārdos nesaukšu, bet gan tevis pieminētie, gan vēl pāris džeki parādīja, ka viņi var spēlēt šajā līmenī un pastiprināt komandu. Cits to izdarīja pāris spēlēs, cits to izdarīja 10 spēlēs, cits to izdarīja vairāk. Tagad viņiem ir uzdevums visu salikt pa plauktiem un saprast, kas bija tas, kas ļāva viņiem šajās atsevišķās spēlēs izskatīties tik labi, un nākamajās sezonās mēģināt dubultot vai trīskāršot šo spēļu skaitu.

Lauris Dārziņš | dzimis 1985. gada 28. janvārī (36 gadi)

Latvijas izlase | 135 spēles, 48 vārti un 42 rezultatīvas piespēles

Piedalījies deviņos pasaules čempionātos (2006., 2007., 2008., 2009., 2010., 2011., 2013., 2015. un 2019.)

KHL | 579 spēles,  29 vārti un 199 rezultatīvas piespēles

Spēlējis KHL klubos Rīgas "Dinamo", Čeļabinskas "Traktor" un Kazaņas "Ak Bars"