Ja šāds jautājums tiktu uzdots pirms divdesmit gadiem vai mazliet agrāk, tad atbilde būtu viena – Spicais, proti, Gunārs Krastiņš. Padomju laiku beigu periodā, kā arī jauno laiku sākumā Krastiņš bija spilgts līderis junioru uztrenēšanā par hokejistu. Galu galā "Dinamo" 1988. gada sudraba medaļās atrodama vesela plejāde Krastiņa 1968. gada "Latvijas bērza" komandas spēlētāju. Jaunajos laikos divās spicākās Spicā komandas bijušas 1989./90. un 1995. g. iesaukums, kas saistīts ar "Sāgas" vārdu, proti, Roberts un Rihards Bukarti, Jānis Jaks, Lauris Bajaruns, Roberts Jekimovs, Miks Indrašis, Vitālijs Pavlovs un citi.

Labus juniorus allaž pratis sagatavot liepājnieks Aleksandrs Cicurskis, eksliepājnieks Igors Ļebedevs, spēlējošas komandas vienmēr bijušas Vladimiram Rešetņikovam un Leonīdam Beresņevam. Daugavpilī vairāk par divdesmit gadiem plosās Jurijs Agureikins. U-18 izlasē un HS "Rīga" vairākus gadus savu roku pielicis Oļegs Sorokins. Labas atsauksmes dzirdētas par Rodrigo Laviņa Hokeja studiju, treneriem Ronaldu Ozoliņu un Aleksandru Ņiživiju. Drīz jābūt produkcijai.

Juniorus uz pieaugušo hokeja sliedēm protot nolikt Artis Ābols. Publiski junioru treneri netiek plaši sveikti un gratulēti. Viņi mazliet pat tikuši piemirsti. Kaut kopš 1992. gada rudens, kad Latvijas U-20 izlase atgriezās IIHF, padarīts daudz. Kuri ir bijuši veiksmīgākie šajā trīsdesmit gadu skrējienā? Nosakot labākos vai sliktākos, sen jau esmu Jūliusa Šuplera pozīcijās, ka jārunā par veiksmīgākajiem un mazāk veiksmīgajiem.

Komentāri (1)
CopyDraugiem X Whatsapp