:format(webp)/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)
Ir ģimenes, kas tikai skrien pakaļ ripai, bet ir mums arī tādi hokejisti, kas šajā procesā izmanto galvu. Latvijas hokeja izlases rekordists (230 spēles) Rodrigo Laviņš Sporta akadēmijā ir tuvu zinātņu doktora grādam. Dēls Martins Rodrigo Laviņš 20 gadu vecumā sācis studijas Ņūhempšīras universitātē un spēlēs ASV studentu labākajā līgā – NCAA. Brīvajā brīdī noķēru mazo Laviņu uz mazu sarunu.
Latvijā dažās aprindās valda uzskats, ka sportisti ir dumji un it sevišķi stulbi esot hokejisti. Kāpēc tev puse vasaras bija jāpavada Amerikā un tu nevarēji braukt uz Latviju peldēties, sauļoties un atpūsties?
Jā, tāds stereotips par hokejistiem ir. Es mēnesi pavadīju Ņūhempšīras universitātē, mācījos un trenējos. Mēģināšu lauzt to stereotipu.
Latvijā studijas augstskolās sākas 1. septembrī vai ap to laiku. Kāpēc tev bija jābūt augstskolā jau pirms studiju sākuma?
Mums tā bija iepazīšanās ar universitāti, un pabeidzām arī vienu kursu, lai sezonas laikā vairāk varētu koncentrēties hokejam. Skolas darbs bija apjomīgs un arī interesants – bija jātaisa filmas, sekoja zvans uz Latviju mammai, lai viņa iesaka man savas idejas.
Vai šo vasaras studentu Ņūhempšīrā bija daudz?
Visa hokeja komanda, arī basketbola, amerikāņu futbola, meiteņu basketbola un lauka hokeja komanda. Bijām gan jaunie, gan arī tie, kas jau studēja.
Kas Durhama ir par pilsētu, ja es to pareizi izrunāju?
Ļoti līdzīga apkārtne kā Latvijā – daudz mežu, daudz koku, lietutiņš arī uzlija. Kaut kā man ļoti atgādināja Latviju. Dzīvojām netālu no milzīga ezera, okeāns – 30 minūšu attālumā. Paspēju okeānā arī nopeldēties.